elīna kāpj pāri žogam. troksnis.

a:ko Tu sev saplēsi?
b:mmm, žogu!

un šodien mēs ar mārvelu bijām pilnīgs summer/summary couple, kad viņš bija pie (velosipēda) stūres, es - bagāžniekā, braucām, abi dziedājām, vicinājām rokas pretī saulei, smējāmies, un not finishing the sentences. mēs varētu apprecēties, un mūsu piecdesmitajā kāzu dzimenē cilvēki prasītu, kas ir mūsu attiecību pamatā. mēs lepni paziņotu, ka ne reizi (savā starpā) neesam skōrōjuši un tas ārī ir attiecību pamatā. un kāzu naktī vienkārši nevainīgi piedzersimies un atlūzīsim. es nedodu ne pieci, ka mārvels varētu būt vienīgais, kuru man ļautu precēt ny. pat tādu nopietnu līgavaini kā šarmu, kurš mani vakar bildināja ar gredzeniem un pastaigām divatā, viņš noraidīja. redz, tās būšot aprēķina laulības. mēs ilgi (5 sekundes) domājām, kurš ko aprēķina, tad izdomājām, ka tās tiešām būtu īstas aprēķina laulības, jo mums abiem patīk matemātika.