es esmu iemācījusies to, ka badmintona spēles ar partneriem iepriekš nav jāsarunā, jo mēs taču visi esam tik aizņemti, tik aizņemti. gluži vienkārši jāsaliek inventārs somā un partneri paši līp klāt (ar gadījuma partneriem (badmintonā) ir tāpat kā ar bioloģiskajiem ieročiem - neprasa lielas izmaksas, bet sīku kļūdu dēļ var nodarīt Tev pāri). rakešu rokturi drīz izdils, to melnā krāsa ir neizmazgājami ieēdusies manās rokās, tikko pārplēsu pirmo šī pavasara badmintontulznu uz plaukstas, tikai nevaru atcerēties, vai tā ir labi darīt.

(un jā - mārvels ir bijis atakamas tuksnesī un gan jau tūliņ nonāks tajā jaunajā skatu laukumā lielajā kanjonā. un es tikko atcerējos, kā mēs pagājušogad brīvdienās mēdzām līst pāri bērnudārza žogam, lai tur sēdētu un mācītos angļu valodu. tikai vēlāk viņš man pateica, ka to teritoriju apsargā nopieti suņi)