es agrāk nezināju, ka var gulēt intensīvi. re ka var:

apmēram mēnesi mani neliek mierā lielizmēra bezmiegs, kurš normālos apstākļos neļauj iemigt ātrāk par četriem rītā (kas vēl ir labs rādītājs), bet, ja es sāku domāt par to, cik ļoti gribu, lai mani draugi būtu laimīgi, tad var negulēt līdz visiem sešiem. tāpēc arī man ir tik daudz laika taisīt elpošanas vingrinājumus, jo, pieņemsim, ka ieguļos gultā pusnkatī, tad sanāk, ka vingrinājumiem man ir vismaz četras stundas katru dienu. jā, jā, it kā jau varētu vispār neiet gulēt līdz tiem četriem un nodarboties ar vēl vērtīgākām lietām, bet tas nav iespējams, jo, ja es neesmu guļus stāvoklī, man ļoti sāk nākt tas miegs. tad es fiksi skrienu uz gultu, mēģinu aizmigt, bet, tā kā ar savu neesošos nerūsējošā tērauda sapņu ķērāju es vēl neprotu apieties, tad miegs pazūd līdz ar ielekšanu gultā. tā es aizmiegu stulbā laikā, bet pats skaistākais ir tas, ka ap deviņiem varu celties augšā un justies gana mundra, jo ķermenis pats ir iemācijies intensīvi gulēt. nu kā - ja es zinu, ka, lai iemācītos sāgu "lielupe" no galvas, man vajadzīga stunda, tad es arī zinu, ka, ja es to darītu ļoti intensīvi bez jebkādām blakus parādībām, tad es to izdarītu pussundas laikā. ar gulēšanu ir līdzīgi, tikai es ar prātu to nekontrolēju - no rīta no gulēšanas intensivitātes pamostos pusslapja un es zinu, ka manai galvai cauri ir izskrējuši apmēram 6 sapņu sižeti (parastā viena vietā).