izbāžot galvu pa logu un paskatoties pa labi, paveras skats uz pļavnieku mežu, kur tādos dīvainos laikapstākļōs, kad kaut kāds balts sūds ir sakritis zemē, var slidināties pa kalniem un pavasaros/vasarās tur ir ogas, ko kuras neatpazīst par īsti biologi (viņiem 4 gadu vecumā mīļākā grāmata bija "bioloģija vidusskolai"). un vēl priedes, kuras ar gaisu izdara visu to labo, ko nekad nespēks veikt kaut vai miljons Jūsu televīzijas torņu.

teorētiski mēs varam domāt, ka nepārspējama, jo pagaidām nekas nav liecinājis par pretējo.