man ļoti patīk, kā artis kamals citus sveicina ar "čau, jobanās cūkas!", bet ne jau par to (kaut gan - drusciņ arī par jobanām cūkām).
man ļoti nepatīk un man kauli sāk krakšķēt no tā, ka mana māsa, ar kuru man ir tā nelaime gulēt vienā istabā bieži, sāk bakstīt telefona pogas tad, kad es jau esmu pusmiegā. kad es viņai kārtējo reizi aizrādu, viņa atbild ar telefonbalss "jā" un turpina. tālab es varētu ievēlēties, lai kāds man uzdāvina ūdenspisķiku ar milzīgu ūdens rezervuāru un brangu strūklu. katrreiz, kad māsa grēkos, tad nosaiktīšu "3-2-1" kā brīdinājumu un šaušu viņai viŗsū (anete konste šeit varētu aizrādīt, ka šaut uz cilvēkiem vispār nav forši). no sākuma gribēju to lodīšu pistoli, bet būtu diezgan liela iespēja trāpīt segā, tad jau nekādas jēgas - ne sāp, ne slapjš. bet ar ūdenspisķiku tomēr slapja sega, stulbi tā gulēt. bet, tā kā līdz erbes 20 vēl kāds laiciņš un man līdz tam arī gribēsies gulēt, esmu nolēmusi ieroci iegādāties pati, tāpēc varat nedāvināt.