lēdija vecpuiša mītnē
ra`mouna jau ir sākusi līst ārā no gultapakšas, un es pat esmu viņu pāris reižu noglaudījusi. emīlija jau zina manu vārdu no galvas un laiku pa laikam to atgādina man. uz krēsla stāv mans jaunais reivs. un es nezinu, vai Jūs vispār zināt, kāda ir sajūta, sēžot vannā pēc tam, kad divus gadus nekas tāds nav pieredzēts (un komplektā ir emilianas torini radio). vecpuiša dzīvoklī atradu ļoti skaistas vīna glāzes (tieši šādas man liekas visskaistākās), tālāb pilnīgma miervientulības vakaram nopirku baltvīnu. un meloni. un tagad es netraucēti varu darīt visko. piemēram, atrisināt hardkōra matemātikas uzdevumus un pārlapot stāstus par māriem, kas ir tādi vulkāni. vispār es esmu lieliska saimniece, un laumas kolātes aizdomas par to, ka vecpuiša dzīvoklis tiks izdemolēts un sadedzināts manas saimniekošanas laikā, visticamāk nepiepildīsies.