hirosīīīma, nagasakki, last page on mein kampf

vakar no latvijas labākā kluba tika izmests harijs, kurš piesmēja dabl feist īls, kuri noteikti ir vainīgi pie tā, ka man pazuda šanpīši. droši vien apvainojās, kad teicu, ka viņi melo, sacīdami, ka viņu minerālūdeņi ir viņu minerālūdeņi. vēl man uz pāris stundām pazuda viena kurpe un viens filips. abus atradu. liepājas balles atkal ir skaistas, apsargi šoreiz ir atsevišķa stāsta vērts, jo es jau te tagad nestāstīšu, kā apsardze prasīja kārlim, vai toms drīkst atrasties uz skatuves. mums bija seksodroms, aiz kura sienām bija žanete krubule (varbūt šis ir neprecīzs mtv dūdiņas nosaukums), kurai toms bija nolēmis pateikt visu, ko par viņu domā tikapt vienkārši kā viesturam kairišam, bet ņemot vērā to, ka visi draudzīgi dziedāja sūdīgas dziesmas, laikam sanāk, ka viņš to neizdarīja. vienojāmies, ka piepildīsim līvas pareģojumu par sestdienas sūdīgo filmu vakariem un kopīgām brokastīm, kas tiks fotogrāfētas ar polaroid fotoaparātu. gandrīz vai pielauzu uztaisīt ar tetovējumu. nekas, kādreiz, kad būsim fonofesta appļēgurošanās līmenī, aiziesim uz kaut kādu pagrabu un palūgsim dibena tetovējumu (tas ir tetovējums uz dibena, kur attēlots dibens). mājās braucot, es ļoti gribēju klausīties kid carpet, bet tad atcerējos, ka man austiņas ir gabalos. piece of the world is a world of pieces, yeah!

ak, jā - es līdz šim nezināju, ka, ja kaut kādā rītuvē palūdz divas ūdensglāzes, tad nes divas glāzes, bet ūdeni ne. un vēl es nezināju, ka kaspars z. ir tik jokains.