es gribētu staipīties, bet man ir bail kopš tiem laikiem (apmēram 2000.gads), kad katru reizi, kad izstapījos, kā dāvanu saņēmu briesmīgus kranpjus, kuru kājās dzīvoja visu dienu, ja neizdarīja pareizās darbības pareizā laikā. skaidrs, ka šo gadu laikā mans asins sastāvs ir mainījies pietiekoši, lai man šādas problēmas varētu arī nebūt, bet man tomēr ir saglabājies reflekss beigt staipīties, pirms esmu to sākusi. tagad es no rīta tikai izžāvājos un izkustinu pēdas un plaukstas.