tikko atcerējos, kā pirms diviem gadiem upeņu ielā rīkoju karnevālu, kurā bija jāierodas kaktusa tērpā. viesi bija frika un zefiš. mēs ar zefišu dzērām šņabi, uzkožot melno šokolādi, bet frika šausminājās un kārtoja dzīvokli. arī atrada maisu, kas pilns ar dakšām, kaut arī es teicu, ka man mājās dakšu nav. kamēr mēs ar zefišu gulējām un gulējām, frika lasīja vienīgo grāmatu mājās (vācieša dzeju) un dzēra tēju. arī rūpējās par to, lai pamostoties mēs būtu nedaudz priecīgi - pie gultas nolika ķeblīti ar divām ūdens glāzēm un divām košļenēm. es pamodos ātrāk, jo bija jāpavada austriešu puikas, kas brauc prom, tad mēs zefišu ieslēdzām dzīvoklī un atstājām zīmīti, kas noteikti beidzās ar to, ka brokastis ir uz plīts. ar tādu pašu tekstu mēs beidzām zīmīti danai tad, kad viņa, ejot gulēt, nemaz nenojauta, ka nākamajā rītā uz manu jautājumu "cik daudz konjaka mēs izdzērām?" frika atbildēs tikai pēc iepazīšanās ar tukšo pudeli zem galda. toreiz frika bija aizmirsusi mājās atslēgu, viņai bija jābrauc pie tēta, lai dabūtu atslēgu. tā kā frikas telefonā bija salijis konjaks un nevarēja piepiest pogas, es zvanīju viņas tētim un brīdināju. cik skaisti!