"ja kādreiz vēl vajadzēs kārtīgus večus, ziņo!" tā es teicu šarmam, kad ar mārvelu uzsākām gājienu cauri mežam uz vilciena staciju pēc jahtas/jahtiņas stiepšanas svētkiem. tajā mirklī es neko nezināju par to, ka saļims kājas un rokas no viena suņa, ka nepiesiets melleņu krūmos rej, un no otra suņa, kurš vienkārši skrien pakaļ. mārvels mani saņēma rokās un neļāva skatīties uz zvēriem. bet pirms dažām stundām viņš mani saņēma rokās, uzsvieda debesīs un nometa zemē. tās ir visas tās lietas, ka nāk komplektā ar zilumiem vietās, kuras vajadzētu graizīt, ja es būtu mazdrusciņ gotiskāka. ir piepildījies šarma sapnis un viņš ir izmēģinājis savu jahtu. tagad ir viņa nākamais sapnis - uzbūvēt ratus, ar kuriem vilkt to uz jūru, jo, savelkot kopā visus plusus un mīnusus, tā nešana nav vizināšanās vērta. varbūt tikai cilvēkiem, kas nodarbojas ar cunami izpēti - ja kāds domā, ka tādas lietas nav latvijas krastos, tad tās ir muļķības, jo kā savādāk nosaukt to viļņus, kas ielido iekšā un uzlido virsū? mēs visi esam laimīgi, jo pabažu mājas ir pārbāztas ar ogām un biškucīt ar bērniem, kas neēd ogas, neasīs grāmatas, bet spēlē un spēlēs kompjūterspēles, kur kaujas. skaidrs, ka tā meitenīte, kas spēlējas ar abiem puikām beigās būs tāda kā es - viņai nepatiks meitenes un iepirkties. un vispār es ilzei klinšānei gribēju paziņot, ka manā vārda dienā arēnā "rīga" uzstāsies underworld. to drīkstēja lasīt arī citi, bet man šķiet, ka ilzi tas ļoti iepriecinās.