labāk dzīvot nekā mirt!
sējas pagastā šajā nedēļas nogalē bija auksts, vējains un miegains, tālab mani darbi beidzas ar raskrēsliņu salasīšanu un bezdievīgu buldurēšanu. pārējā laikā es domāju par lietām, ko esmu redzējusi pēdējo stundu laikā. piemēram, sējas avīzē var lasīt, ka ieva rukšāne 14 gadu vecumā ir kļuvusi par orientēšanās sporta pasaules čempioni. viņa dzīvo tajā mājā, kurai pastāvīgi brauc prom jumts, tādēļ tas nekad nav uz vietas un vislaik tiek likts no jauna. īstenībā ieva rukšāne toreiz, kad mēs visi ballējāmies kopā, neizcēlās ne-ar-ko. pat nevarētu teikt, ka viņa vienmēr zināja ceļu, kad sēņojot apmaldījāmies, jo viņa nekad nenāca sēņot, jo mēs vispār ar rukšāniem kopā nesēņojām, tikai karojām. nu, vilku vāļu karus. tos, pēc kuriem viss sējas pagasts bija baltās pūkās. vienreiz mans brālēns dainis liepiņš iemeta jānim rukšānām (tas ir skauts) ar vilku vāli pa peni, jānis tad skrēja dainim pakaļ ar naglainu dēli. es noteikti to jau esmu stāstījusi, bet dažkārt kaut ko der atkārtot, jo ir lietas, kas aizmirstas. piemēram, es jau biju aizmirsusi, ka māsa un brālis agrāk mēdza saplūkt visas puķes, kas dzīvoja dobēs, uztaisīt savu imaginary veikalu un tirgoties, naudas vietā izmantojot ceriņu lapas.