es tikko atnācu mājās no muļķīgu kurpju pirkšanas un gribēju uzrakstīt divus teikumus par pļavnieku narvesena pārdevēju, bet to neizdarīju, jo radu pēkšņu vēlmi izlasīt monstroza izmēra tiešo reportāžu no salonikiem. flāmu krāniņi paliek aizvien foršāki, bet pukkelpopa mājinieki, iespējams, negirbēs runāt ar latviešiem un zaks (es apzināti rakstu šo vārdu ar "k") viņu rūķus, lai ierieptu (es apzināti šo vārdu rakstu ar "p") latviešiem tikpat ļoti, cik to izdarījis baltijas monstrs, kurš agri vai vēlu gozēsies "flamish zeitung" pirmajā lapā. bet tagad es izpildīšu sev doto uzdevumu saistībā ar narvesena pārdevēju. pļavnieku narvesenā ir sācis strādāt ļoti foršs pārdevējs, kurš man izstāsta visu par L&M dzeltenajām cigaretēm. dzeltenās cigaretes diemžēl nav ar citronu aromātu, kas būtu visai oriģināls risinājums, bet gan parastas cigaretes, kas vājākas par sarkanajām un stiprākas par zilajām. viņš arī apvaicājas, vai man nesāp kafijas automāts, tas ir - vai man nesāp zobi. kafijas automāts, jo, pērkot saldējumu, izstāstīju savu teroriju par zobu sāpēm. ziniet, apmēram līdz 12 gadu vecumam es arī nezināju, kas ir kakla sāpes. domāju, ka kakls ir caurums, caurums ir tukšums, un tukšums taču vienkārši nevar sāpēt. tad man skolā iemācīja, ka daba nemīl tukšumu, tāpēc dažreiz liek tam sāpēt.