pirms kādiem trīspadsmit gadiem es gaidīju mammu mājās. katru vakaru, kad gaidīju, skatījos ārā pa logu tajā virzienā, no kurienes viņai būtu jānāk. parasti tad bija saulriets, līdz ar to debesis - sarkanas. taču es biju ieņēmusi galvā, ka sarkanā ir luksafora gaisma, tāpēc skatījos, skatījos un gaidīju, kad sarkanais pazudīs, jo pēc tam noteikti būs zaļais un mamma beidzot varēs mierīgi pāriet pāri ielai pēc izkāpšanas no trolejbusa.