jāniss veiss, kurš pirms 14 mēnešiem mani veda uz ģirta dzimšanas dienu un atpakaļ, atskaņodams moldy peaches svētdienas rītā, vēl aizvien dara to pašu, vienīgi nekur neved. un, kad jurģonkulis, ar kuru jākonsultējas čību režīma neievērošanas gadījumā, kliedz "veiss!", man liekas, ka viņš īstenībā sauc mani, jo man noteikti ir stulba seja un viņš mani tāpēc grib saukt par feisu. stāsta morāle ir apmēram tāda, ka nenorunātas tikšanās pēc vairāk nekā gada ilgas neredzēšanās, ir cool, ļoti cool.