ārkārtīgi svarīga manas istabas mēbele ir grīda. tur es lieku dažādas lietas, kas krišanu no gultas padara par bīstamu hobiju. tiesa, tas man nav nekāds hobijs, jo nemēdzu krist ārā no gultām. pēdējoreiz gandrīz izkritu 2003. gada vasarā, kad es un pika ļoti apsrātīgi pēc "yellow" nodziedāšanas gultas otrajā stāvā gulēja kopā. es, protams, gulēju ārpusē, jo man nebija ne mazāko aizdomu par izkrišanu. toreiz tas  varēja beigties bēdīgi, jo 1) tas bija otrais tāvs 2)lejā stāvēja koferis, ar kuru varētu pārgriezt rīkli. toreiz sapņoju, ka kaut kam liecos pakaļ, pamodos no tā, ka lielākā daļa mana ķermeņa ir pārkārusies pāris gultas malai, un es liecos pakaļ guļammaisam, kuram gan nav īstas jēgas, ja vidējā gaisa temperatūra ir +30 grādi. bet šis nebūs stāsts par 2003. gada horvātijas grīdu, bet gan par ilgstošu pļavnieku dzīvokļa grīdu. uz manas piegultas grīdas atrodas tauriņķeramais, kuģu spēles kaste, brūna žakete, zilrūtaina blūze, zaļa puķainā josta, zila puķainā josta, hermaņa heses pasakas, daži nenozīmīgi lētie žurnāli, bilde no skolas veselīgā uztura konkursa, brāļa čības, fizikas grāmatas, kaudzīte nevajadzīgu klažu, divas vai trīs kazino kartes, diski, kuri, protams, nav savās īstajās mājiņās, saplīsušas austiņas, disketes, vācu valodas darba burtnīca. agrāk tur stāvēja arī plastmasas kuģu spēle, kurai kaspars cirsis uzgūlās virsū, kad reiz palika manā istabā pa nakti. tā kā manis nebija mājās, nevarēju pateikt, ka uz manām mantām nedrīkst gulēt (ir atsevišķi indivīdi,kuri to nesaprot paši). pēc tam viņš pats bija priecīgs, bet es biju dusmīga. jo man patīk galda spēles. citreiz tur stāv glāzes un nazis. es jūtos slikti, ja šīs kaudzes tur nav. vienreiz, kad devos ārpus latvijas un apziņas, mamma bija rūpīgi visu sakārtojusi. man tas nepatika, un es ātri visu savandīju. drusciņa vēlāk nospriedām, ka man vajag nekārtīgu vīru, kurš prot gatavot ēst