šī brīža mīļākā dziesma man ir acid casuals dziesma par "bowl me over" tēmu. bet tas nav svarīgi. svarīgi ir tas, ka mūža pretīgākā (nē, es pat nepārspīlēju) skolas nedēļa  ir garām, savu sūdžetonu esmu pazaudējusi un izlējusi visu, ko vien var izliet. un neko netaisos slaucīt, bet gan noskatītieskādu filmu, atkal pieķerties pie laika ceļotāja sievas, matemātikas un kontaktiem. nu, tās ir tās lietas, kas jādara, kad grib aizbāzt  muti visādām lietām, kas neļauj pat iet ballēties, jo ir slikta garīgā pašsajūta. nu, tik slikta, ka varētu izdedzināt kādam pakausi ar skatienu. piemēram, pasta servisa darbinieki saka, ka viss izskatās perfekti no liela augstuma. tā arī ir. un labi, ka par žetonvakara norisi kāds var vismaz riktīgi izņirgties. tas tiešām ir labi, ka cilvēki, kas, sēžot pirmajā rindā, rūc, lai atbrīvotu negatīvo enerģiju, ir mazākumā (šajā teikumā bija 6 komati, bet es citādāk nevarēju). čau!