es apmēram vakar teicu, ka mūžīgi aizstāvēšu friku, tā kā tikai pamēģiniet viņai nodarīt pāri, stulbie pediņi. jo ir jāsaudzē tā frika, kuru kopā ar gunāru es sastopu tumšā, neaiztaisītā tualetē naktī, tas man liekas jocīgi. vai nu tas, ka tualete ir tumša, vai arī tas ka tā nav aizslēgta, es ilgi par to domāju. tas ir tad pat, kad guļu gultā, kuras kākjgalī ir imaginārais piegulētājs, kuram man bail iespert. imaginārais tik ļoti kaitina mani ar savu esamību, ka visu nākamo dienu pavadu bļaujot "bitch! bitch! bitch!" un smejoties tik ļoti, ka nevaru saskaitīt naudu, lai iedotu picas vīram, tālab dodu visu, tad viņam arī sanāk padzeršanās. es tagad nemācīšos un neskaidrošu, kas man jāmācās, jo rīt ir tikai pirmā skolas diena, kad nav jātaisa uzrāvieni. paniku zaudēt nedrīkst. labākā brīvlaika draudzne ir frika, labākais draugs ir riņķis, un brīvlaika dziesma nr1 - bright eyes - first day of my life. paniku zaudēt nedrīkst, nē.