man pēdējo 20 minūšu laikā radās apmēram 3 idejas par to, kā frikadelei un  xiu_xiu tikt mājās, ja viņi stāv uz tumšas šosejas realitātes šova "beznauda" ietvaros. jā, tāpēc man arī patīk stopot vienai, jo tas nedraud ar apnikumu, jo ilgāk par 15 minūtēm viena elīna kolāte nekad nav stavējusi uz šosejas. un šoreiz pat divi iepriekšie personāži sabijās un arī sadomāja ddažādas domas, kas ar mani noticis un kā viņi varētu palīdzēt, kad es necēļu telefoniņu, sēžot puiku mašīnā. vienkārši puikas klausījās tik ļoti skaļu mūziku, ka ne es varēju parunāt, ne kaut ko sadzirdēt. bet vispār no siguldas centra līdz šosejai ir 15 minūtes, no tilta līdz centram - 15 minūtes, bet vienīgi lielākas par tām iepriekšējām. iztērējam visu naudu par čipsiem, jo mazajā veikalā jau nekā cita nav. nebija arī tabakas, tamdēļ smēķējām lapas. ozollapas ir ļoti grūti uztīt. daudz grūtāk kā iztērēt ivus naudu. mums patiesi ļoti, ļoti ātri iztērējās visa nauda, tikai nesaprotam, kur. es tomēr esmu visbagātākā, jo ir izrakstīta kārtīga parādzīme. man patīk sajūta, ka kāds man ir parādā, jo tad es zinu, ka, ja pat man naudas, tad kaut kad būs. bet brīdī, kad nav naudas, var kāpt siguldas gaisa tramvajā un (tāpat kā rīgā konduktorei trolejbusā) teikt: "es tikai vienu pieturu." tāpēc es tagad iešu paēst pusdienas. jo man rīt ir sporta diena. un mēs vairākas reizes siguldā izpildījām anetes konstes vārda dienas himnu. vienreiz arī uz šosejas. pats jocīgākais ta, ka man neapnīk, bet iepatīkās arvien vairāk un vairāk. anetes konstes jubilejums man patika tik ļoti, ka vakar mana zemapziņa ar balli bija nosēta tik ļoti, ka tad, kad tajā vietā, kur raksta interneta adreses (nu, piemēram www.patrickwolf.com ), ierakstīju "anetekonste". tad jāspiež enter. vienīgi to lapu never vaļā.

 

ny, to revjū es uzrakstīšu rīt, ja, mazais?