labdien. es šodien biju skolā. patiesībā diezgan bieži tur esmu, bet es gribēju pastāstīt. ķīmijā vai bioloģijā es, frikadele un xiu_xiu spēlējām ģeogrāfijas spēli. tā ir tā spēle, kur ar vienu burtu  pēc iespējas ātrāk jāsākas valstij, pilsētai, augam, dzīvniekam, ūdenstilpnei, mūziķim vai to apvienībai, rakstniekam vai bobslejistam un vemšanas veidam. un to burtu nosaka, piemēram, klusām skaitot alfabētu un gaidot, kad kāds teiks "stop!". noteikti esat spēlējuši, jo to taču bērnu dārza māca. kaut arī vienīgā reize, kad tādā iestādē spēru kāju, bija ārtūra zaķa 20.dzimšanas diena, es esmu labais spēlētājs. bet ne jau par to ir runa. spēlējām, spēlējām, ļīdz kabineta durvis atvēra sociālais pedagogs un palūdza savā rīcībā nodot elīnu kolāti. nu, tā esmu es, ja? aizgāju pie viņas. un viņa tumšā gaitenī no kabatas izvilka disku un teica: "tas sandrim no annas". tas bija kaut kāds futbolspēles disks. tad mēs turpinājām spēlēt. kaut kur pa vidu frikadele sajauca b burtu ar v burtu, tā rezultātā ieteica, ka viņas valsts ar v sākumburtu varētu būt bulgārija. kad sākām skaitīt punktus, xiu_xiu  no spēles izstājās, jo viņam bija kādas 7 reizes mazāk punktu nekā mums. tāpēc nokaunējās un neskaitīja. es vinnēju. xiu_xiu palika ļoti pēdējais, bet tas nekas, jo viņam no mums trijiem ir vislielākās krūtis (bet vismazākie gurni, tātad viņš maliet izskatās pēc otrādi apgāztas egles). tad mēs gājām izsportoties. un atklājām, kā var sakarīgi spēlēt komanda, kurā ir ilze kondrāte - frikadelei jāuzņemas trenera loma un jāsaka, kurš ņem kuru piespēli, tikai nedrīkst teikt "ilze!", jo tas ir burvju vārds, kuru pasakot, spēle pārtrūkst. tikmēr puikas meta šķēpus, raivis viens pats spēlēja futbolu, jo nebija īsti sapratis, kas jādara.