sev nosolījos izveidot argumentētu pukkelpop mākslinieku top 5. solījumu nākas lauzt, jo lielisku koncertu bija tik daudz, ka ar 5  vietām nu nekādi nepietiek. tālab:

10.the editors. trīs melni vīri, kuri nemaz nav  tik melni, kā viņus mālē. solista ķermenī dzīvo vesela emociju gūzma, kura, varbūt pat negribot, gāžas ārā pati. es nekad ar viņu nevarētu dzīvot kopā, jo man liktos, ka viņš man dur ar īlenu 24 stundas diennaktī, kamēr es būtu viens no 24 hours party people. ģitārista skatiens liecina tikai par to, ka viņš ir nomaldījusies pīta dohertija dvēselīte.

9. vhs or beta.par šiem vīriem pirms tam zināju tikpat maz kā par ulvi urtānu. taču atšķirībā no ulvja urtāna un viņa bandas, šie liek dejot tā, ka pēc tam par to runā beļģu puikas, nezinādami, ka runā par mani, līvu cauni un annu netvorku. vhs or beta ir !!! mazie brāļi, kuri nebūt necenšas būt lielāki, jo dzīvo tā, it kā būtu vienīgie bērni ģimenē. ar viņiem jādzīvo kopā no rītiem. aizejot uz koncertu pirms gulētiešanas, naktī rādītos sapņi ar alumīnija rūdas atradnēm.

8. four tet. elles sargs, kurš šad tad bez velna ziņas pa kluso atver vārtus, lai ievilinātu kādu garāmgājēju iekšā. ievilinātie pat nesaprot, kur atrodas, jo elles priekšnams dažkārt atgādina debesis.  ļaunais, kurš nevienam neko sliktu nenodarīs. ar viņu vislabprātāk dotos mājās mazā kalna ielā pulksten vienos naktī. ne jau tāpēc, ka justos droši, bet tāpēc, ka apkārtējie grimbji sāks domāt, ka ir nokļuvūši ellē un kaut kāds velna brālēns vazājas pa ielām.

7. goldie lookin` chain. daudzie vīri ar carik firmas sporta biksēm un zelta ķēdēm ap kaklu. tātad parodija par visu. tik daudz muļķu uz vienas skatuves. gan salatēvs, gan azartspēļu biznesa pārstāvis, gan dabas aizsardzības varonis. dziesma par to, ka, ja ja Tu mani pametīsi, es izdrāzīšu Tavu māsu, kas gandrīz kā the streets "dry your eyes", tikai šeit nav runa par plaģiātismu, bet gan par veiksmīgām parodijām. mūsu plānotais vedējvīrs šos noteikti gribētu redzēt. es savukārt gribētu, lai viņi man iemāca spēlēt šahu, pēc tam spēlēt ar  lietpratējiem un klausītos aizrādījumos par nepreizu spēli, jo viņi man samācītu šaha parodiju, ne īsto šahu.

6. the polyphonic spree. 25 ārprātīgi sajāti tipiņi garās kleitās. bungas, arfa, ģitāriņas, vijoles, flautas, tromboni, feniķieši, korintieši, ķieģeļi, nakotikas un nepārtraukta lēkāšana (bundzinieks var lēkāt tā, ka bungas karājas viņam kaklā). lēkāšana uz vietas, pa labi, pa kreisi, uz augšu uz leju un publikā. daudz saules uz skatuves, neskatoties uz to, ka tas debesjuma ķermenis jau sen aiz kalniem. ar viņiem es negirbētu darīt neko, jo - kur lai es liekos ar 25 sajātiem tipiņiem? es vienkārši vienu mēnesi gribētu būt viņi. nu, katru dienu viens no viņiem. iespējams,ka pēc tam es nekad vairs nevarētu tikt vaļā no narkotikām.

5. adams grīns. viņa skatuve nebūt nebija vienīgā, kas pelnījusi latviešu dūdu krūšturus, bet bija vienīgā, kas saņēma. jau gadu bija skaidrs, ka grīna kungs nebūs tāds kā kings of leon vīri, kas vismaz pirms gada šos apģērba gabalus ignorēja. labāk tos likt virsū basistam un bučot viņu. un kristapa veselova dziesma nr.1 "bunnyranch" ir īstā, lai viņam sagribētos zaķīšus, kas danco uz viņa superskatuves. kamēr līva caune veikli ar vienu lēcienu tiek pāri žogam, tikmēr es ar savu neveiklo ķermeni mēģinu 7 reizes, bet bez panākumiem. es vēl aizvien pieprasu paskaidrojumu līvai par to, kamdēļ viņa izdzēsa viņas un mistera grīna foto. adams ir balodis ar salazutu spārnu, kas tikai un vienīgi ņirgājas par savu invaliditātes pakāpi. jūs jau zināt, ko es ar viņu gribētu darīt.

4. toms veks. līdz ar viņu notika vēl kāds lielisks koncerts - the magic numbers. bet nekādā gadījumā nenākas nožēlot savu izvēli, jo veka kungs ir tik ļoti, ļoti vienkāršs, ka nākas domāt, ka viņš ir kaut kāds brālēns no laukiem, kurš uzsājas uz skatuves par godu savai māsīcai ar pāris pašsacerētām dziesmām, pieaicinot pāris savus draugus, kuros māsīca ir pamatīgi ieķērusies. patiesībā māsīcu interesē tikai viņa draugi, taču viņas draudenes samīlas tomā vekā. plastiskas kustības un brīva darba vieta benzīntankā. ar tomu veku es kādreiz uzdejošu. bet tā riktīgi. 8 stundas no vietas.

3. !!!. šie bija mana "visvairākgriburedzētpukkelpopā" topa līderi un nemaz nav piekāsuši savu pozīciju, jo bija tieši tik lieliski, lai bralis teiktu, ka no tā ir jāatgūstas, lai es vārtītos pa zemi no supersajūsmas, lai uldis rudaks atkal pazustu, lai rastos atmuguriskā plaukstņpolka, lai annas netvorkas !!! bungu vālīte stāvētu pie manis, lai es to ik pa laikam visādi samīļotu, lai ziemas naktīs,kad nedrīkst iet gulēt, klausītos tikai viņus. tieši viņu koncerts ir tas, kurš visbiežāk parādās visādu vīziju veidā. solista bikses gan netika saplēstas, bet tas nebūt nemazināja enerģiju. it kā liekas, ka koncerts varēja būt kādas 4 reizes garāks, jo it nekādu deju nogurumu nevarēja just, jo ķermeni nevarēja just pilnībā, bet tas ir tāpat kā neskaidrā prātā iekrist sniegā - ir silti, bet pēc kaut kādām stundām ir paralizēti kaut kādi orgāni. tātad vēl pēc 20 minūtēm es nogāztos zemē un palaistu garām visus pēdējās nakts trikus. lielisks koncerts pukkelpop punkta lomai. un mazsvarīgi nav tas, ka, viņus gaidot, jāklausās korn un jāsmejas par flāmiem, kas dīvaini lūr uz brāli, kurš kaut ko tur tin. !!! teica, ka viņus var saukt ne tikai par chik chik chik, bet arī par oi oi oi, par bla bla bla un vēl visādi, mum viņi ir chok chok chok, jo tādi viņi vienkārši ir. ar viņiem es kopā kādu dienu es nodarbošos ar kosmosa tūrismu.

2. patriks volfs. viņa londonas uzstāšanos klausos jau daudzās stundas pēc kārtas. viņa krekliņu nēsāšu līdz pirmajam septembrim bez apstājas. volfa kungs ar savu taustiņinstrumentu, vijoli un divām miniatūrām ģitārām atskaņoja pilnīgi visu, ko es gribēju dzirdēt un neļāva iet prom ātrāk, lai tiktu pie fuckin` hot hot heat. izsaku līdzjūtību visiem, ka volfa kungu vai nu pameta ātrāk vai neredzēja vispār. vēl tikai trūka baloži uz skatuves. un tg  novērojums par to, ka patriks volfs ir neglīts un pumpains, ir tuvākajā miskastē metams, jo mr. volfs ir ļoti glīts. un ar skaistām kurpēm. viņš ir sprīdītis, kurš nepārtraukti ierauga gaismiņas - dārgumu perēkļus - un mēģina tos noķert ar balsi un emocijām. ar viņu es vienkārši gribētu apprecēties. un vienu akustisku privāto koncertu dzimšanas dienā.

1. arcade fire. kamēr anete konste un harijs egliens meklēja uldi rudaku, tikmēr es attiecīgajā skatuvē pamanīju izkārtu arcade fire palagu un nolēmu atdalīties no viņiem. nostājos otrajā rindā aiz muguras, iespējams, lielakajai viņu fanei, kas man dod ūdeni un pirms koncerta kādiem 10 cilvēkiem pagūst izstāstīt, ka viņa bijusi viņu koncertā čikāgā, un  tieši šī ir viņas mīļākā grupa, tūliņ mēs visi redzēsim kāpēc. man drusku žēl tās meitenes, jo viņa laiku pa laikam atkārtoja "oh, i`m so drunk", tā kā varbūt viņa nemaz neatcerās savu mīļāko grupu uz skatuves. arcade fire nav sajāti tipiņi. viņi pat nav tādi, kādi viņi gribētu būt, jo laikam viss vienmēr noiet greizi, un nekad nekas nav saplānots. vienīgais plāns ir ķiveres uz skatuves, jo zināms, ka kādam gibēsies padauzīt kāda cita galvu ar bungu vālītēm (tāpat, kā šķīvjus, grīdu, sintezatoru, tumbas etc). neilgi pēc tam, kad arcade fire dūdiņa sāk raudāt, to sāku darīt arī es, jo nevar neraudāt par visiem tiem cilvēkeim, kas neredz šo koncertu. par uldi rudaku, par aneti konsti, par hariju eglienu, par ilzi klinšāni, par vinetu biruli un visiem tiem flāmiem, kas ieradušies pukkelpopā tikai tamdēļ, lai paballētos pie savām teltīm, kamēr nedaudz tālāk notiek brīnumi. vēl piecpadsmit minūtes, un , iespējams, kāds kādu būtu nožņaudzis, nositis vai sagraizījis. vai nokritis no skatuves malā esošša stieņu celtnes (es aizmirsu vārdu īsto), kāpjot tur augšā ar sķīvjiem un bungu vālītēm rokās, lai kārtīgi varētu izdauzīties. tāda uzstāšanās, ka jautājums "kā patika?" liekas muļķīgs. tāda uzstāšanās, ka, atstājot skatuvi, no otra gala dzirdams "where is my mind". tāda uzstāšanās, ka vieglu sirdi varētu nomest no kraujas pārējos 9 topa iemītniekus, ja šo varētu sagalbāt.