pie kandavas ir tādi "plosti". uz turieni  es šodien braukšu. un nebūšu atpakaļ kādu laiciņu. bet ne jau par to ir stāsts. stāsts ir par to, ka kādā mirklī attapos asiņainā chupakabras tualetē, jo iju sagriezusi kāju, jo staigāju plikām, kājām, jo savādāk kurpes būtu izjukušas, jo lija.  frikadele jau šo ir atklausījusies, bet man tik ļoti žēl, ka cienītais kārlis dagilis (kurš turpina nostiprināt savas latvijas glītākā vīrieša pozīcijas) no dīdžeja troņa aizģāja tik ļoti, ļoti ātri. tā, ka es pat acis nepaspēju pamirkšķināt. vienīgi paspēju palūgt, lai uzliek kādu sūdīgu dziesmu, lai varētu aiziet uz tualeti. tiesa, kad viņa vietā nāca fuckin` guntis (bet spridzinātāja meitu tā arī nesagaidījām. dīvaini), tualetes dziesmas skanēja vienā laidā. un viennozīmīgi - labākei īdžeji ir tie, kas saprot, ko nozīmē dziesma, pie kuras var dejot kā kristaps veselovs. kaut ari`neuzliek tādu dziesmu. vai arī uzliek, bet es nmanu (tādā gadījumā kd manir parādā spērienu pa aci). un par parādiem - es esmu parādā pikai vienu bacardi kokču. paldies, draugi. man tik ļoti patīk jānis lukašs, ka es viņa dēļ varētu nogriezt roku. protams, ne savu.</span>