es jau visu dienu gribēju kādam pažēloties par to, cik vakarnakt debila pirts bija, ta1cu nesanaca laika, jo visādi ģeogrāfijas eksāmeni, miegi un patīkamamākas lietas arīdan bija padomā. nu tad tagad es žēlošos: "pirts bija pilna ar pirmo reizi redzēteim cilvēkiem, kuriem vispār tur nevajadzēja būt. un nepatika ar to, ka viņi tur vienkārši ir, bet viņi aŗīdzan ar savām skaņām traucēja visādus konkursus un uzstāšanās." ar to arī beidzās žēlošanās, tagad var sāgt ņirgt, jo jāatcerās, ka, piemēram, jānis lukašs teatrālu parodiju par sevi uztvēra nopietni, sacīdams, ka tik ļoti jau gar tām meitenēm nemaz nesiekalojas un tā vispār nav.hahahaha. man patika, kad kaspars cirsis teica, ka no pēdējām divām pirtīm atcerās šādus notikumus: dziedāšanu ar friku un dejošanu ar mani. tas ir forši, varbūt pat mīļi. taču man no šīs pirts atmiņā palikusi dejošana ar sandi odumiņu. un tas viss tikai tamdēļ, ka jānovērš viņa uzmanība no vecā keksa krekla, kas dambenei rokās. vecbiedriem ir jāvelk nost savi krekli, lai uzzinātu, kurš kļūs par vecā keksa krekla īpašnieku. tad mums ar vientu un friku apnika - gājām it kā pie vinetas, bet pa ceļam sagribējās sidru. tad bija jāiet uz iestādēm, kur sidrs ir beidzies, bet, aizejot līdz turienei, jau aizmirstās tas, ko tik ļoti iepriekš gribējās. runas par mīlestībām ar paipalu olām visai īsas un ne pārāk pārsteidzošas, un beigu beigās frika mani apčakarē, neiedodot triecienbučošanās spēles variantus, kaut arī bija viņas kārta. tamdēļ, frikadele, tagad iedod astoņus pārus, lai varu izvēlēties! pie vientas pamodos pusstundu vēlāk, tas ir tieši tā, lai mājas atbraucot, varētu 45 minūtes pagulēt un tad iet uz ģeogrāfijas eksāmenu.  starpbrīdī satikts mārvels ir foršš, jo mana miega aizdzīšanas nolūkā iedod man nelielu ierīci, kas rada tieši tādu strāvas sitienu, kas palīdz neiemigt. un es ceru, ka rīt nelīs lietus. parīt arī nē.