ja rīt mans ķermenis būs sprigans un pavasarīgi veselīgs, mans gars būs ļoti priecīgs. nu apmēram tik priecīgs kā tad, kad, pazaudējusi visus savus biedrus, ieklīstu arsenālā, kur nākas satikt neskaitāmus kaut kur redzētus, kaut kur runātus, kaut kur dejotus un kaut kur mīlētus cilvēkus. gars ir priecīgs, ja mirklī, kad sāc šaubīties par maltītes pieejamību, vari atgriezties ar sevišķi romantisku gaismi pielietā vietā, kur frika pirms mēnešiem diviem taisīja maizītes ar speķi man un uldim rudakam jeb uldim rudakam un man. šoreiz frikas lomā iejutās ģirts birziņš, es iejutos ulda rudaka lomā,  manā lomā iejutās mindi, bet maizīšu lomā iejutās kartupeļi (cepti, veseli). no šejienes bija jāsāk lasīt.

es TUR varētu gulēt dienām ilgi, priecāties par siltu laiku, dzert ūdeni ar citronu sulu un, kā jau pienākas, klausīties cornershop.

jūs vienīgi nezinat, kur. es arī nē. bet kāda gan starpība, ja visi idiotiskie plāni beigās sagriežas ar kājām gaisā, bet tas ir labi,labi,labi, ja?