paņēmu padusē vecu dabas zīmju vērotāju - īstu lauku puisi - ar arklu akklā un cirvi mugurā un megasagurušā stāvoklī sestdienas dienā (tas ir pēc sestdienas rīta, bet tas ir pēc piektdienas nakts. oi) dodos uz šejas pagastu iesviest pāris kokus upē, pāris kokus iesviest kaudzē, mazliet kopīgi pabaidīties no suņa, kopā ar māti meklēt pazudušu ģirtu, atsakos braukt mājās normālā laikā, izguļu visu neizgulēto, atgūstu dažus spēkus, vēl aizvien priecājos par to, ka ir iespēja leļļu teātrī skatīties izrādi par ezīti miglā kā arī par to, ka vismaz trīs dienas vēl nebūs jāapmeklē macību iestāde.

mans labākais draugs ir ny, jo sestdienas rītā (tajā, kas pēc piektdienas vakara) pabīdījās nost no ledusskapja durvīm (ūdens!)</span>

labākā draudzene vēl aizvien ir klasesbiedrene jūlija, kura nenogalināja mani, uzzinot, ka viņas andras neiburgas interviju esmu izdzēsusi no diktafona.