un nav nekā labāk par ziņu, ka rītdien varu nodot tieši to referātu, kas jau neskaitāmus mēnešus mētājās manā datorā ar  gluži vai aizmirstu autoru. tas nozīmē, ka nav jāstraucās par to, vai paspēšu, vai nepaspēšu izlasīt bezsižeta romānu, vai paspēšu, vai nepaspēšu uzrakstīt to sasodīto referātu. man ir. un tas nozīmē, ka vēlamos (ne obligātos) darbus varu veikt ar pilnu atdevi un pat mazliet smaidu. tomēr sistēma, kuras galvenā pazīme ir klasesbiedri, kas mainās savā starpā ar visvisādiem darbiem, beigu beigās iemainot ko patiesi noderīgu, ir lieliska.

šodien pikai uzdāvināju rokassomiņu. tā, ka iet pa ielu un skatlogā ierauga ko piemērotu. un pavisam drīz mēs ar šo dāmu un rokassomiņu trijos naktī sēdēsim picā lulū, mudināsim viena otru iet mājās, bet beigu beigās izrunāsim visu, kas uz sirds. drīz tā darīsim. tikai viņa vēl to nezin. 

sajūsma gāž no kājām, kad manā kabatā krīt biļetes uz leļļu teātra izrādi par ezīti miglā. nu, ezītis miglā!!! EZĪTIS MIGLĀ!!!

saprotams, ka neiederīgi starp romantiskām rindkopām, bet - ja man būtu penis, es frikadelei liktu to sūkāt dienu un nakti. viņai forši sanāk.

maijs stiprina, starpcitu. bet deivids bovis rada manī interesi par kosmosu. es rīt audzinātājai dāvināšu puķes, jo šonedēļ daudz uz stundām neeju. lai nebēdājās.