postziema
tikko ar māsu biju meklēt pavasari. tā mēdzām darīt pirms kādiem 10 gadiem katru gadu. atradām - uz pavasara akmens bija uzaugusi mazliet zāle. bija ļoti romantiski, bet vēl romantiskāk bija tas, kā iekritu zemītē. gājām pa ielu, kas ir bruģēta. tur vienā vietā bija kaut kas izskalots un daži bruģīši iekrituši zemītē. viens bruģītis bija tād šķībs, kārot kārojās to iespert zemē iekšā. bet kamēr ar kreiso kāju spēru to bruģīti, divi bruģīši zem manas labās kājas - svara turētājas - iebruka zemē, un man kāja iekrita tajā caurumā. tagad man tā vieta ir citā krāsā (kājā, nevis bruģī). vēl mēs fotogrāfējāmies visādi forši. gājām uz veikalu, bet aizmirsām naudu mājās. tātad pavasaris kaut kad būs.