Par Imku es galīgi nesatraucos, vēl šad tad palasu asinsrites uzlabošanai.

Bet tas bija process. No sākuma sapratu, ka daudziem izpiildītājmākslas pārstāvjiem publiski pavērt muti vajadzētu tikai dziedot. Skaisti dziedi un ar to pietiek.

Otrajā etapā sapratu, ka cilvēkā skaists NAV viss, izcilība vienā jomā nenozīmē to pašu citās.

Bet saglabājās ilūzija - ja cilvēks rada kaut ko patiesi ģeniālu, viņš tik tiešām varētu būt visotne un paraugs vienmēr un visur. Izrādās, ka nē (skat. otro punktu).

Un tagad es mierīgi varu klausīties Vika "savējie sapratīs..." ar Kalniņa ģeniālo mūziku un justies brīnišķīgi.

Bet, manuprāt, viņa uzskatiem nav nekāda sakara ar vecumu vai plānprātību. Es tos varu saprast un daļēji pat pieņemt. Frustrācija, ka tauta ne tikai "neaug kā nākas", bet jau izplēn daudz ātrākos tempos kā padomijā savienojumā ar paša dzīves nokavara nojausmām, nespēja pieņemt homoseksuālās lietas, elitāra domāšana, kurā elitārisms noliek pie iedomātas vietas arī sievieti - tā nav plānprātība.

Vienīgais, ko nevaru saprast, tas ir alternatīvas trūkums. Labi, pieņemsim, ASV ir pasaules bubulis un liberālais kapitālisms ir garām, bet ko viņš piedāvā vietā? Ksenofobo, patmīlīgo, melīgo Krieviju, kurai vai visa pasaule ir ienaidnieki, pret kuriem meli nav meli un netaisnība nav netaisnība? Простите, извините! Man krievu valoda ir gandrīz kā otra dzimtā, Krievijā, iespējams, man ir vairāk interneta paziņu, kā Latvijā, taču Krievija pašreizējā veidolā man nav pieņemama nu nekādi.