Brīnos, ka esmu tik priecīgs....
... Viss nonāk aizimrstībā, mēs neko nepaturam sevī. Jo kā tad citādi mēs varētu izturēt ciešanu pārmēru? Atmiņas par kaut ko zaudētu aizpeld laika klusajos ūdeņos, un mēs drīz vien pagurstam tām skatīties nopakaļ. Pa to laiku mums ir kļuvis skaidrs, ka arī piepildījums pieder pie tām lietām, kas mums ir liegtas...
...Nejuašība ir liktenis. Tas ir mūsu dzīves likums. Nekas, kas notiek, nav bezjēdzīgs, viss ir jau paredzēts.....
... Mūsu nelaime ir mūsu mazdūšībā. Mēs krītam izmisumā, iekams uzdrošinamies darīt kaut ko tā labā, ko gribam iegūt...
P.s. Laba, tiešām laba ... divu nakšu garumā:)))
Ar labu nakti:)