susurits ([info]susurits) rakstīja,
@ 2003-09-26 09:52:00
Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Pasaki man priekšā,
kur ir rietumi.
Es to pusi aiztaisīšu ciet,
jo man šodien negribas,
lai saule riet.

Un, ka pulksteņi iet,
šodien negribas.

Jo sit pulss
tik taisnīgi un asi,
ka nav
laika
stundās,
kalendāros,
mirkļos.

Laiks ir asinīs.

(Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]duujs
2003-09-26 11:40 (saite)
Ķert vēju
un sasiet ar cilpu skursteņa galā,
karoti izgrebt kā vectēvam,
un just koka miesu dzīvu.

Dzert skuju smaržu,
brist meldros pēc murda,
un no rīta kādam tirgonim
prieku atdot par brīvu.

Negaisā sevi vērt vaļā,
un laist zibens zobus vēnās,
just dzīvībā asins elektrību
ar pīlādžu rūgtumu sīvu.

Sēt sapņus kā sēklas,
ticībā uguni diedzēt,
un redzēt, kā izaug maize
caur dvēseles liesmu spīvu.

Jūgt stiprus zirgus
mākoņu pajūgam priekšā,
un mostoties neaizmirst dziesmu,
kas ceļu noslauka tīru.

(Atbildēt uz šo)

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?