Par katru stundu Dievam pateicos,
Par elpu vienu,
Par katru nodzīvotu dienu.
Un, ja ar man tik sāpes tiek,
Par katru stundu Dievam pateicos,
Ko viņš man dzīvot liek.
Man arī aiziet būtu prieks,
Kā aiziet strauti, pazūd sniegs.

(K. Skalbe)

Neprotu es mierināt. Mans mierinājums ir dzeja.
Uz visām lietām var skatīties no divām pusēm.