susurits ([info]susurits) rakstīja,
@ 2003-07-22 08:42:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
" - Mans mīļais, man tev jāpavēsta kāda ziņa, kas tāds, par ko tu pats varbūt nekad neiedomātos. Es ilgi domāju, kā mīkstināt sakāmo, kā iekrāsot to gaišāku, kā tajā iepīt solījumus par Paradīzi, Absolūtā izpratni un ezoteriskus skaidrojumus, -bet nekas no tā nelīdzēja.
Ivelc dziļi elpu un sagatavojies! Diemžēl man jābūt tiešam un atklātam, bet es atbildu par katru savu vārdu un esmu pilnīgi pārliecināts par to, ko saku. Šoreiz tas būs nekļūdīgs pareģojums, kurā nav vietas jelkādām šaubām.
Un ziņa ir šāda: tu mirsi. Rīt vai pēc piecdesmit gadiem, bet agri vai vēlu tu mirsi. Kaut arī tu tam nepiekristu. Kaut arī tev būtu citi nodomi.
Tāpēc kārtīgi padomā, ko grasies darīt šodien. Un ko gribi darīt rīt un visā atlikušajā dzīvē."
/Paulu Koelju/


(Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]archa
2003-07-22 09:27 (saite)
No kuras graamatinjas tas ira? Me ir lasiijis ^^Alkiimiki^^ un ^^Veronika grib mirt^^, bet shis citaats nav nedz no viena, nedz otra darba.

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]susurits
2003-07-22 09:53 (saite)
Jā tas ir no viņa jaunās grāmatas MAKTUB.
Zini kad zaudē cilvēku ar kuru tikai pāris dienas iepriekš esi sēdējis, džeris kafiju , runājis par dzīvi ...
... Tad tā sķiet pilnīga patiesība , kas te ir rakstīts ...
...Skumji katrā ziņā ...
Bet tāda ir dzīve ...

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]archa
2003-07-22 09:55 (saite)
Njaa. :(

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]susurits
2003-07-22 10:01 (saite)
Zini tad tādos brīžos man pašai rodas pārdomas par dzīvi ... Kāda jēga tam ko mēs darām , ko mēs sev raušam ...
Jau kaut kādu laiku veicam sabiedrisko projektu tuberkulozes bērnu slimnīcā, vienkārši tāpat ...
.. Bērnu acīs prieks... skaisti izremontēta nodarbību zāle (ziemā agrāk tur bija 9 grādi)... kolosāls rotaļu laukums... apgleztota siena ... ar kādu mīlestību vakar mēs krāsojām...
... laikam tas ir vērtīgāk nekā kaut kādas materiālās vērtības ko raušam sev ...
... jo jebkurā brīdī var notikt kas tāds ... bet bērnu prieks - tā ir paliekoša vērtība ...

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]archa
2003-07-22 10:16 (saite)
Njaa - prieks mazo beernu aciis, tas ir kas paliekosh. Neviltots prieks, kas Tavam darbam pieshkjir kaut kaadu buutisku jeegu, nevis vienkaarshi darbs, bez prieka tikai, lai nopleniitu algu.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]susurits
2003-07-22 10:17 (saite)
...Patiesībā tā ir ļoti jauka sajūta ...

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]archa
2003-07-22 10:23 (saite)
Taa ir pati laime.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]dveesele
2003-07-22 09:59 (saite)
Kāpēc tik drūmi teksti?

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]susurits
2003-07-22 10:02 (saite)
...tādas sajūtas ...

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]dveesele
2003-07-22 10:02 (saite)
Vai kas nopietns?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]susurits
2003-07-22 10:05 (saite)
.. nē un jā ... vienkārši pārdomas par dzīvi ...
... ja cilvēku paņem Dievs , tas ir saprotami, dabiski...
.. bet pārdomas laikam par to , cik bieži zaudējam cilvēkus savā dzīvē vienkārši tāpat, sava stulbuma, apvainojuma, savas taisnības dēļ... Labi ka ja to saprotam un tad varam ko mainīt ...
... nu tas laikam tā mazliet sāp dvēselē ... ka nevienmēr sanāk ...

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]dveesele
2003-07-22 10:13 (saite)
Par katru stundu Dievam pateicos,
Par elpu vienu,
Par katru nodzīvotu dienu.
Un, ja ar man tik sāpes tiek,
Par katru stundu Dievam pateicos,
Ko viņš man dzīvot liek.
Man arī aiziet būtu prieks,
Kā aiziet strauti, pazūd sniegs.

(K. Skalbe)

Neprotu es mierināt. Mans mierinājums ir dzeja.
Uz visām lietām var skatīties no divām pusēm.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]susurits
2003-07-22 10:20 (saite)
.. Jā es zinu, laikam jau patiesībā mierināt mani nevajag... Es arī ļoti daudz dzeju lasu ... tas palīdz... Liakam jau tāpēc ka katrā rindā Tu kaut ko atrodi priekš sevis ...
Paldies Tev :))

Kur nav puķu,
tur vēlos tās iestādīt,
nevis gausties, ka man to trūkst.
Kur nav mīlestības,
tur vēlos to dāvināt,
nevis ciest no nejūtības.
Kur nav redzama dzīve,
tur man tā jāsameklē un jāatraisa,
jo es dzīvi mīlu.
(R. Hāks)


(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]dveesele
2003-07-22 10:26 (saite)
Vismaz pasmaidīji.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]susurits
2003-07-22 10:30 (saite)
Es īstenībā bieži smaidu :))

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?