Šodien...
Gribu sev uzcelt mūri visapkārt .....
Un nevienu nelaist iekšā, savā pasaulē.... bradāt pa manu zaļo zāli... tikko uzsnigušo balto pūkaini sniegu, caur kuru tikko izspraukušies pirmie vizbuļi.... pa manām čaukstošajām dzeltenajām kļavu lapām, kas pa reizei iespeižas starp grāmatu lapām.....
Nedrīkst tādu skaistumu sabradāt...
Bet nāk un bradā....
.. Un zālē paliek melnas pēdas... vizbuļi noplūkti un salikti vāzēs, lai gan vairāk par vienu dienu viņi tāpat nav spējīgi izdzīvot.... lapas ar laiku kļūst brūnas, līdz satrūd un pārvēršas nebūtībā.....
Ir labi tāpat....
Jo manā ezerā vienalga caur baltu sniegu zied baltas ūdensrozes:)))))
ES jūtu, kā tās smaržo:)