Friends

Entries · Archive · Friends · Profile

* * *
Laikam jāuzspēlē Terraria. Pēdējo reizi to spēlēju, nez, kaut kad, kad tā bija tikko iznākusi.
* * *
jauns vārds manā leksikā - dibentrieči

(stāsti / situācijas, kas "kick your ass")

* * *
Trijos naktī laika prognozē spīd saulīte un mīnus viens
* * *
LNB ir tizls darbalaiks. Bibliotēkai ir jāstrādā arī svētdienā. Pirmdien viņi var atpūsties.
* * *
Skrīveru dendroloģiskais parks
https://www.youtube.com/watch?v=OAWzzPFzUcU

Lieliska vieta kurp doties saulainās brīvdienās baudīt dabu. Var gan izstaigāties pa omulīgām parka taciņām, gan pasēdēt Daugavas krastā un pat ielīst vecās Skrīveru pils pagrabā!

Untitled_1_05

* * *
Jaunums no Ādmiņu ielas. Grupas Gultā ar Fantomasu ilgi gaidītais albums. Izteikti vasarīga mūzika. Lasiet relīzi šeit un klausieties šeit.
* * *
Kā tu jūties, apzinoties, ka tava nodokļnauda maksā par manām psihologa vizītēm? Vispār man prieks, ka man tas ir "par velti". Apziņa par kopējo labumu un stulbs smaids.
* * *
Es esmu aukstās zupas fetišists. Pofig, vai ar bietēm vai bez (ar bietēm gan labāk). Galvenais, ka tur ir kartupeļi, kefīrs, gurķi, loki un dilles. Nekad neesmu par citu ēdienu fanojis tik ļoti, kā par auksto zupu. Kefīrs un biešu marināde veido perfektus savory toņus.
* * *
Īstenojušās ekspektācijas (links uz rakstu). Tā kā tīņiem tik mīļās saundklaud repa zvaigznes savās lirikās bieži piesauc nomierinošo medikamentu alprazolam, ko parasti izraksta mammām un omītēm, nav brīnums, ka tīņiem šī substance sāks likties pievilcīga. Katrai paaudzei savi teicēji, kuri promotē noteiktu vielu. Deviņdesmitajos tas bija heroīns, pēc tam sazin kas, tagad ksanīts.
* * *
vakar, kā ierasts, turpināju savu iesākto rutīnu - pamosties, iztīrīt zobus, un iet uzreiz uz skolu strādāt ar dziesmām.
bandžo un ģitāra ar loop pedēli jau tīri neko (gatavojos trešdienas koncītim. ņemot vērā, ka visus koncertus apmeklē galvenie skolas čiekuri, nevar jārēt vienu un to pašu), bet tiklīdz piesēdos pie klavierēm sākt Mēness Zirgu triloģiju (pirmais klasiskais gabals), dūša apskrējās. protams, vienā gadā no nulles nav iespējams iemācīties to, ko citi gadiem, un notis pierakstīt ir terpentīns dibenā... wuh, grūti ļoti. galvā visas melodijas un koncepts ir un skan, un gabals ir diezgan sarežģīts - pamatā klavieres, un brīžiem orķestris. bet to dabūt uz papīra. sabēdājos drusku. gan jau paies gadi.

kamēr bēdājos, O. pieteicās ciemos uz studiju. patraucēšot man ar improvizēšanu. ieradās ar japāņu elektronisko saksofonu ("ewi). O__o . diezgan psihs instruments, un sarežģīts, ja grib tiešām spēlēt konkrētas melodijas. būtībā - Tev rokās pieejamas pilnīgi visas dzirdamās frekvences visos iespējamajos veidos ar iespēju starp tām ceļot un balansēt ar niecīgāko pieskārienu. caur džeza scatt nedēļu kaut kas arī "atvēries" un mazāk baidos, salikām loop uz ģitāras, viņš ņēmās ar "ewi" un es kārtīgi pasvīdu ar balsi. beidzot attīstība. ak, un vēl tas, ka beidzot piesēdos pie bungām. nākamgad apsveru domu nedaudz pamācīties arī tās. piespiest lielākās bailes pie sienas, tā teikt.

un tā līdz pašam vakaram.

pasniedzēju virtuvē šaha galds, piedāvāja uzspēlēt. teicu, ka vienmēr gribējies iemācīties, un panesās. pirmās spēles laikā visu ko samācīja (brīnos, kā smadzenes spēja vispār vēl funkcionēt) un otrā pat bija spēle . beidzot. tad it kā atvadījāmies, jo viņš gāja turpināt strādāt ar savu skaņdarbu, bet es gribēju iet mājās un saņemt savu prokrastinācijas pliķi sejā par dzīves nerisināšanu (jāpabeidz tā mūzikla audition dziesma ass sūn ass possible). kaut kā palaidu garām, cik pulkstens, biju tikai ap 21:00, kas, izrādās, nebija slikts laiks vakardienas brokastīm. šāds režīms ar vienreiz-dienā-uzkožamais ir jau kopš trakās mēģinājumu nedēļas. laikam grūti "nokāpt nost", plus, visu dienu spēlējot, palido laiks un galīgi aizmirstu, ka ir tāda lieta kā ķermnis un ēdiens. dienu noslēdzām ar "in bruges" filmu, kārtējo milzīgo devu mūzikas (vasks, šostakovičs, mana kokļu mūzika, viņa simfoniskie gabali, filmu mūzikas... ) un igauņu pīlādžu-bērzu šņabi/uzlējumu. aj, nu, skaidrs, ka filmu mūzika ir kaut kas liels ar laika degli. nedaudz kaitina, ka ir dzīvē tā, ka tie, kam JAU ir, kaut ko pīkst un gandrīz neko nedara, kamēr man nav gandrīz nekā, tikai gribēšana un paši plikākie sākumi (tas par to komponēšanu).

un šodien - tas pats. iztīru zobus, saģērbjos un eju.
jāaiziet ciemos pie jogas pasniedzējas un jāatpūšas no pāris lietām.

* * *
Sniegs (bet mazliet augstāk). Tik gaiša naktī grūti gulēt. Stundām ilgi turpat aiz telts ellīgi gaudoja kaut kas
* * *
Man patīk, ka cilvēki pēdējā laikā dirš uz Dž.Pētersonu, sakot, ka viņa slava ir nepelnīta, ka viņš ir parasts čūsku eļļas tirgonis, utt. Sasodīts, kurš cits psīchologs ir TĀ uzrunājis paaudzes pēdējos, nezinu, 50 gados? Miljoniem cilvēku, liekot roku uz sirds, zvēr, ka viņš viņiem palīdzējis atvērt acis, paskatīties uz sevi mazliet no malas. Un tas ir DAUDZ. Tas ir milzīgs darbs. Padomā, kāpēc lai kaut kāds totāls pagrabā dzīvojošs jaunietis ieklausītos Džei Pī? Kāpēc viņš neieklausījās visos citos miljons psihologos, kas principā viņam teica to pašu, taču neprata to pateikt Tieši Tā? Tāpēc, ka viņi nebija tā vērti. Tāpēc, ka Džei Pī ir apziņas evolūcijas nedaudz augstāks pakāpiens. Un tieši tāpēc, neatkarīgi no viņa biznesa metodēm, viņi paklusē un paklausās. Bizness ir bizness.
* * *
Polarais loks. Gar ceļu ganās ziemeļbrieži kā govis
* * *
karoce, ceru nakned neizbeigties no nosalsana, nosliksanas, aizrisanas ar galju or smth. plus, ka vienmer, it nemaz nav velmes pamest majas un iecienito rutinu
* * *
antidots pret aptaukošanos
Viss, man tas jau ir apnicis. Kas tās par reklāmām? Tas ir kaut kāds jauns mārketinga triks, kas cenšas dabūt klikus no deģenerātiem, izmantojot groteskus attēllus? Kas tas vispār ir?! Uzņēmu skrīnšotu. Pastāstiet, lūdzu, neaptēstajam man - kas redzams reklāmas izmantotajā attēlā? Vai knifs slēpjas idejā, ka pats objekts ir fikcija? Labi, pohuj, tas varētu būt kaut kāds auglis, bet izskatās pēc kaut kā, kas nevēlamā kārtā varētu izaugt uz cilvēka muguras. Šķiet, reklāmveidotāji tuvuojas transcendences punktam. 

Reklāma manīta kaut kādā rakstā par prominentiem ASV sekstrafikeriem. 
* * *
Kopš nopirku ventilatoru, komforta līmenis manā istabā ir pieaudzis no 50%, līdz 70%. Zvilnēšana gultā tagad ir ideāla, jo tura plūsma. Istabā (pēdējais stāvs) joprojām 25 - 27 grādi, pat dzīvoklī noorganizējot caurvēju, taču tas vairs netraucē.
* * *
runājot par lasāmvielu, jau kuro gadu nespēju pārdzīvot, ka the-toast.net ir izbeidzies līdz ar ainas rendas hariju poteru un ainas rendas nārniju. atsevišķus fragmentus var meklēt pa internetiem, bet šņuk

http://neveryetmelted.com/2015/08/20/ayn-rands-narnia/

* * *
Vēl pēdējā laikā domāju - cik jēdzīgi būtu iet pie terapeita, lai sūdzētos par saviem vecākiem? Jo es baigi tā kā šaubos, vai vajag, bet skaidrs, ka tieši man un kā ir bijis ir visu problēmu cēlonis. Jo citas neuzskatu par problēmām. At visu pārējo norm tieku galā.
* * *
Liekas, ka vienīgais veids, kā izdzīvot, ir pieņemt, ka mana mamma ir stulba. Es vispār neticu “stulba” cilvēka konceptam (visi taču ir gudri savā jomā..), bet liekas, ka nekas cits neatliek, jo cenšos saglabāt iekšējo mieru un neļauties provokācijai, kura varbūt pat nav. Varbūt viņa lieto stiprus vārdu, bet nezin, ko tas nozīmē. Varbūt viņa izliekās un spēlējās kā kaķis ar peli. Bet tā man labāk nedomāt. Labāk domāt, ka patiešām stulba.
* * *
lasu sinisalo "saules kodolu", un man šaušalīgi patīk! par spīti tam, ka grāmata ir klaji mizogīna: galvenā varone ir tipiska sieviete, kas stāv pāri citām sievietēm, turklāt sakauj viņas ne tikai dumajām femisievietēm nevajadzīgajās zinībās, bet arī viņu pašu lauciņā - skat, aiziet uz balli neuzpucējusies, un visi džeki viņējie; par spīti tam, ka viņa ir visa tāda "tā rūdījās tērauds", un vēlmes un jūtas viņu nepiemeklē, izmēģinot beidzot seksu aiz ziņkārības, viņa momentā sāk kniebties uz visām virsmām un orgasmēt uz nebēdu, līdz ar to ir piederīga greja seksuāli maģisko jaunavu pasaulei; nemaz nerunājot par to, ka kopošanās notiek ar 100% masko, un mīnusvīriešu bēdīgo stāvokli sinisalo totāli ignorē... okz, man jaunākais hobijs ir par visu viebt bargu seju un purpināt: tas ir klaji mizogīni, jo... lai gan grāmata tiešām ir pilna ar sievišķu augstprātību, tam ir jānepiš, jo "saules kodols" ir totāls stīvens kings as in apsēdos mazliet palasīt, skat, jau 160 lpp paskrējušas. tāpat bija ar velbeka pakļaušanos, ar išiguro never let me go. iespējams, man vnk ļ. patīk žanrs "distopija/alternatīvā vēsture, kas vien par pāris grādiem atšķiras no mūsējas".
* * *

Previous