Friends

Entries · Archive · Friends · Profile

* * *
pirmā raw avocado kūka dzīvē izdevās, un, āhh, - patika jaunais star wars. var dzīvot tālāk.
* * *
Māksliniece Katrīna Neiburga grupas "Sigma" videoklipa veidošanai meklē sievieti, kura ļautu klipā izmantot savus ģimenes foto un filmu arhīvus, proti, bildes un filmiņas, kurās viņa būtu filmēta/fotografēta no agras bērnības. Vēlams, lai sievietei arī pašai būtu viens vai vairāki bērni - viņu fotogrāfijas un video.
Netiek gaidītas nekādas noteiktas vizuālas īpašības.

Ja ir interese piedalīties šajā projektā vai papildus jautājumi, lūdzu rakstīt Katrīnai uz neiburga pie gmail com.

* * *
Yoga Pants are Destroying the Planet
* * *
dear ciba, es strādāju visu šo nakti, jo pa dienām nepietika laika, jo bija jāstrādā. Rītdienas izjūtas būs pē. Ai, ai.
* * *
animeišen aijs! skatiens miglā.
Garastāvoklis::
\
* * *
to find thy way and to never give up
Ceru, ka kraukļi atradīs īsto ceļu.
* * *
Pēkšņi atceros, ka sapnī, ko redzēju pirms vairākām nedēļām, man bija mūzika skolotāja - pianiste. Taisnības labad jāpiebilst, ka dzīvītē esmu ļoti sūdīgs un absolūti instrumenta neizglītots pērtiķis, taču tas nenozīmē, ka mani pirksti nav ietrenējami - es ļoti bieži, ja brīdi iepriekš pasēžu pie tām, uz klavieritēm varu izdomāt kādu džingliņu vai psihodēlisku akordu kombināciju. Kā nu ne, MSK es bieži spēlēju siņķiku, līdz ar to mūzikas skaņas radīju, spaidot to pašu simbolu sistēmu, ko normāls pianists.

Bet vairāk par sapni. Afiģeķ, cik skaista un gudra sieviete. Viņa man iemacīja dzirdēt un saprast mūziku, kā arī, pats galvenais, klausīties mūziku (uh, kad cilvēks prot klausīties to, tad... ir TIK ciktādāk). Principā viņa pret paša gribu man iemācīja būt par snobu, bet ne jau tādu, kurš pilnigi bez analīzes nosoda kaut ko. Snobu, kurš tāds ir tikai tāpēc, ka vairs nespēj gūt apmierinājumu pat no, atļaušos, vislabākās mūzikas.

Uzskatu, ka sapnī redzētā sieviete bija kas lielāks - kā tāds arhetips, kurš iemieso visus skaisto. Un tas arī bija visu mākslu galarezultāta arhetips, mākslu, ko caur smagu (vai vieglu - tam vērtējoši nekad nav bijusi nozīme) darbu un izkoptām prasmēm var radīt cilvēks.

Sasodīts, iemigu uz pāris minūtēm. Tagad vairs negribu rakstīt. Negribu arī iepostēt uzrakstīto, jo līdzīgi kā pēc epilepsijas lēkmes, kad pilnīgi viss šķiet svešāds un neīsts. Ata.

* * *
Līdz ar visu domāšanu par pārvākšanos, ir arī tāda vague doma, cik forši būtu uz Vāciju pārvākties. Jāpapēta iespējas. Piemēram Leipziga. Tā ir forša pilsēta.
* * *
īss sapnis iz realitātes
Man kopš pamatskolas laikiem ir viena neparasta mīlestība. Meitene vārdā Laura. Es pat vasaras šad tad pavadīju atpūtas bāzē "Ronīši", kas atrodas Klapkalnciemā, pārsimts metrus no Rīgas Jūras līča. Viņa tur dzīvoja šikā vasaras villā ar senčiem un māsu, un suņiem. Taču es mitu 4 vietīgā budiņā ar divām divguļamam divstāvenēm, palielu improvizētu skapīti ar deķi durvju vietā, un galdu, pie kā vienlaicīgi varēja apsēsties tikai 3 cilvēki. 

Tādi, lūk, bija šī neizdevušā "Romeo un Džulieta" stāsta pamatnosacījumi. Stāsts ir neizdevies, jo mēs tā arī nekad (mana kautrīguma dēļ) neļāvāmies viens otram, lai gan bija situācijas, kad tas bija iespējams un pat vēlams, nu, piemēram, skūpstīšanās spēlē (no kā nobijos), mums mācoties 7. klasē, kādā Sanktpēterburgas lētākā hoteļa 2. stāva meiteņu istabiņā (bijām ar klasi aizbraukuši ekskursijā, saucas). Laura teica, ka Mārtiņa mute bija negaršīga. Mārtiņš bija viens no džekiem (atļaušos - izmisīgajiem), kurš izmantoja skūpstīšanās spēli, lai "noskōrotu" šādi. 

Labākais tā laika draugs Antons tikmēr atmuguriski izkrita pa blakus istabiņas logu. Labi, ka viņš bija dzēris un ka nozemējās uz lejā augošajiem krūmiem (nekādu traumu). Skolotāja (piedzērusies) pamanīja, jo Antons bija tomēr jāielaiž atpakaļ viesnīcā (tā uz nakti tika slēgta). Viss beidzās labi. Dzēra visi, kuri vēlējās to darīt. Un nevienam nebija sūdi.

Bet Laura tad bija, kā lai to pasaka, skaista meitene parastā džemperī. Un es tai pat laikā - nevainīgs un dumjš skolaspuika, kurš necieta šādus džemperus. Mums, acīmredzot, nebija lemts, un tas ir sasodīti labi, jo, kas zina, varbūt mums ir lemts kaut kad (skumji tverot pēc imagināriem objektiem gaisā) tikties, iemīlēties, rast nepieciešamo savstarp-sapratni. Un tad, pohuj, kaut vai taisīt bēbīšus (jo Laurai, saprotams, ir sasodīti labi gēni).

Labi jau labi, pēdējais, ko vēlos ir viņa stāvoklī. Tā vietā es vēlētos tapt par ceļotāju. Par 19. gadsimta kartogrāfu. Un Laura būtu mana studente-kompanjone. Un - viņas profesors Čelendžers. Pohuj. 


Diskleimerītis: tā kā šis IR sapnis (uzstāju mānoties), tad tu droši vari atpisties, ja tevī dzima zināmas negācijas, lasot šo savārstījumu. 
* * *
Kā jūs tiekat galā ar sevi?
* * *
Neticami, ka, draugam, kuram populārākajam video ir 2.1 milj skatījumi yūtubā, ir ļoti grūti dabūt koncertu Latvijā. Vai cilvēki nelasa statistiku? Vai arī nesaprot, ka tas nozīmē, ka mākslinieka personība uz skatuves būtu ļoti atraktīva, un cilvēki nāktu dēļ tā, ka šo skatītāko dziesmu ir dzirdējuši? Šis mākslinieks pat ir gifs feisbukā, ierakstot vārdu "energy", un bija Vācijas spotify reklāmas seja, kad Spotify tur pirmoreiz parādijās. Polijā, Igaunijā un Lietuvā noorganizēju koncertus 2 dienu laikā. Latvijā - jau nedēļu nekā, tikai daži atteikumi, un mēģinu daudzas vietas, tagad rakņājos pa smadzenēm atcerēties visas labās opcijas. Pārsteidzoši.
* * *
pirms es tiku pie auto, pat nenojautu, kādus episkus sračus var raisīt dilemma - parkojot vāģi, izņemt to no ātruma vai atstāt.

/lasu forumus, apkarojot jauno fobiju. gara acīm redzu, kā vāģis dodas brīvsolī, nobraucot visus kaķēnus, bērnus, pendžas un šikos leksusus.

//pizģec, vairākums apgalvo, ka labāk ir atstāt ātrumā (gluži pretēji tam, ko māca autoskolā), izņemot ja brauc ar dīzeli, jo dīzelis var iedarbināties no vnk grūdiena un doties nobraukt kaķēnus utt pēc programmas.

* * *
Es brīžiem vispār nesaprotu, kā es rīkojos. Un M tikai turpina būt super jauks. Kā viņš vispār var mani izturēt? Visas manas garastāvokļa šūpoles. Es pat tās nevaru izturēt. Bet viņš ir vislabākais. Viņš tikai skatās un klusē, uzliek rociņu man uz pleca, samīļo un iedod bučiņu. Tas varbūt ir super bērnišķīgi, bet tas tiešām mani nomierina un rada tādu drošības sajūtu, ka man pat bail. Es nekad dzīvē neesmu jutusies tik droši.
* * *
meitene ar dirsas tetovējumu.
* * *
lielīšanās #667
Aizmirsu pastāstīt par kruto fūzi, ko pie reizes ieķēru. TC Electronics Rusty Fuzz. Izcilas firmas izcils pedālītis. Šādi uz tā izklausās bass
* * *
lielīšanās #665
It's official. Šis MM basiņš ir ceļā uz Latviju. Tomēr izvēlējos šādu krāsu salikumu, jo arī tīk, kā tortoise pickguard izskatās uz melna fona (uz balta gan labāk, bet apnika gaidīt nenoteiktu laiku, kamēr konkrētais modelis atkal parādās thomann'ā).
* * *
m. kristiešu kolēģim (pareizāk sakot, ex-kolēģim) dievs atsūtījis 4-istabu dzīvokli. lūk, ko es gribētu mācīties no ticīgiem cilvēkiem ir tikt pie labumiem par brīvu spēt normāli un mierīgi pieņemt to, ka lietas mēdz notikt randomā, un tam nav ne īpašu iemeslu, ne personīgās motivācijas. tev uz galvas var uzkrist ķieģelis un tev pie kājām var nokrist maiss ar zeltu, inšallā
* * *
noteikti ir brīnumlīdzekļi, kas palīdz likvidēt apledojumu no auto logiem ātri un vienkārši, turklāt nekasot?
* * *
* * *
Vīrietim jābūt izskatīgam, nevis skaistam. Bet meitenēm gan jābūt skaistām.
* * *

Previous