Re: Ilūzijas
Kaut ko būtisku, ne mazāk.

Vai mums ir jauns zaļš telefons, vai vecs dzeltens, vai mēs ejam dzert uz Whelan's vai uz šķūni, vai mēs braucam ar trolejbusu vai sarkanu sporta bmw, kāda tam visam nozīme?

Kāda nozīme ir cilvēkam, kas aiziet no tavas dzīves un kāda cilvēkam, kas ienāk? Kāda nozīme tam, ka tevi uzskata par kautrīgu vai lecīgu?

Un pat tik maz, pat šitik maz, kas neko neizsaka, mēs varam mainīt tikai ar zināmām grūtībām. Tad ko lai saka par citām lietām - atteikties no hobijiem, iedibināt citus? Vai vēl vairāk - atteikties no vērtībām un iedibināt citas?

Bet mainīties? Atteikties no sevis un iedibināt citu?

Nē, mainīties cilvēks īpaši nevar, ja nu vien nenotiek kas ekstremāls. Viņš vienkārši lēnām planē konkrētas kultūras, konkrētas subkultūras, konkrētu cilvēku, konkrētu vērtību vidē.

Izmainot vienu, mēs nonākam pie tikpat maznozīmīga otra. Un galu galā nevienam tas nav svarīgi, ka tu esi pārgājis no datorspēlēm pie webdizaina, vai no alus pie šņabja, vai vēl no kaut kā pie kaut kā... tik un tā tu esi gandrīz tas pats vecais labais (sliktais)...

p.s. Nesanāk kaut kā nobeigt domu, tāpēc pārlekšu pāri un pateikšu - izmaiņas ir nevis cilvēka planēšana vienā vērtību laukā, bet gan pašu vērtību lauku nomaiņa... un tas ir gandrīz neiespējami, jo nozīmē pēc būtības izlekt laukā no kultūras. Un pat ja paveikts, nekur labākā vietā mēs neesam nonākuši, vienkārši citā.