Re: ::
Bingo, dievs ir cilvēkos, kuri viņam tic. Bet šādu cilvēku nav maz, ar vērtībām, kuras atzīst šādi cilvēki, kas tic dievam, rēķinās. Dievs dzīvo sabiedrības apziņā.

Otrs aspekts, Rietumu kultūra ir kristietiskā kultūra, specifiskās apziņas un domāšanas formas nāk jau kopš seniem laikiem un mainījies ir tikai varbūt saturs. Postmodernisma kontekstā gan notiek šādas tādas nobīdes, bet diezgan gausi.

Cilvēkam ir vajadzīgs nevis dievs, bet gan absolūts. Jēgas garants. Tas pats, ko citur mēdz saukt par ticības vietu cilvēkā - cilvēkā vienmēr ir ticības vieta, aizpildīta katru reizi ar kaut ko citu, bet ir. Un nav svarīgi, ar ko tu attaisno savu eksistenci, fakts ir tāds, ka kolīdz tu par to domā, tev viņa jāattaisno.

Protams, arī kultūrā šis nogalinātais dievs lēnā garā ir sācis viegli pūt. Es tikai gribēju teikt, ka runāt par dievu kā reāli eksistējošu ārpus cilvēku galvām vai ārpus kultūras būtu pārdroši, jo neatkarīgi no tā vai viņš ir vai nav, mēs to uzzināt nemaz nevaram, tur jau ir dieva kā pārākās būtnes būtība.

Dievs priekš cilvēkiem ir cilvēku [pašizgudrots] dievs.