Attiecībā uz subjektiem, kuri citiem regulāri bāžas virsū ar savu agresiju un stulbumu, nonstopā atkārtojot vienu un to pašu, kā arī principā pat neklausoties viņu ieskatā "nepareizo" viedokļu paudēju argumentos (klasisks piemērs ir tas pats hederas pieminētais kadrs) ir grūti pārvarēt vēlmi par viņiem paņirgāties, sevišķi, ja zini, cik attiecīgais subjekts kļūst touchy, kad top ārstēts ar paša zēlēm.

Tas protams nav pārāk ētiski un tā, bet vismaz izklaidējoši un nedod arī pamatu mocīties ar sirdsapziņas pārmetumiem.