Tur ir vienns moments, debatējams ( tb es neesmu īsti pārliecināts) bet mēģināšu ilustrēt pointu:

Ja mums ir tāds kadrs kā teiksim šejienes krišjānis vai zināmais susļiks tad es teiksim ņirgājos - nevis par personu, bet par viņas demonstrēto ideju kopumu/ pārliecību/ mācību. Ne ar domu salabot krišjāni vai susļiku [droši vien ka ar interneta debati tas nemaz nav iespējams]> Ne ar domu vnk paņirgāties, ibo nav racionāli/ garlaicīgi. Bet ar domu parādīt tās idejas/ mācības īstajā gaismā lai citi izlasa un padomā. Tāda pieeja meiko/ nemeiko sensu? Pie nosacījuma ka konkrētie susļiki iespējams tiešām nav labojami vismaz ne ar sračiem internetā.