Ļoti ieintriģēja šī: http://www.imdb.com/title/tt0013257/ dāņu/zviedru filma, 22. gads, pseidokvazidokumentāla, izskatās aptuveni tā:

Tā kā esmu ļoti labi situēts un varu atļauties iepazīt dažādas, nemaz ne lētas lietas, no kurām gūt intelektuālu baudījumu un gara piepildījumu, šoreiz atļāvos sīkāk iepazīties ar šo un tagad, protams, tikai priekš sevis veicu kopsavilkumu - no aptuveni 80 tur pieminētajām filmām esmu redzējis ~ 14 un vēl kādas 4 fragmentāri, no kurām labākās noteikti ir "Žannas Darkas ciešanas", Čaplina "Zelta drudzis" (vai "The Kid", principā - vienalga kura), Friča Langa "M", "Hamlets" Asatas Nīlsenas dēļ un "Pandoras lāde" Luīzes Bruksas dēļ. Neskaitot augstākminēto, vēl ieintriģēja "Rietumu frontē bez pārmaiņām",  "Mazais Cēzars" varbūt arī "Nībelungi" (rež. neviens cits kā Fricis Langs). Pārdomas - ak , dievi, apžēlojieties un sakiet reiz, kas labāks - Čārlijs Čaplins vai Bāsters Kītons. Dodiet man vēl mazliet laika un ļaujiet iepazīt ģēnija Hičkoka agrīnos darbus. Šādas grāmatas paredzētas buržujiem, tāpēc neieved mūs kārdināšanā. Miesas spogulis ir acs. Jūs esat zemes sāls, bet, ja tā sāls nederīga, ar ko tad sālīs? Tā ārā izmetama un ļaudīm saminama.