Lenora Rigbī
Ak, daudz ir vientulīgu ļaužu .
Ak, daudz ir vientulīgu ļaužu .
Lenora Rigbī uzlasa rīsus, kas laulāto pēdās krīt,
Sapņos tā mīt.
Gaida pie loga ar smaidu, ko ikdienā veiksmīgi nomāc,
Kam gan tas domāts?
Vientulīgie ļaudis – no kurienes tie nāk?
Vientulīgie ļaudis – kurp viņi dodas tā?
Cientēvs Makkenzī sprediķi sacer, ko negribēs dzirdēt neviens,
Nenāks neviens.
Skat, kā viņš pūlas salāpīt zeķes vakarā vēlā, kad visi jau dus,
Kālab tāds krusts?
Vientulīgie ļaudis – no kurienes tie nāk?
Vientulīgie ļaudis – kurp viņi dodas tā?
Ak, daudz ir vientulīgu ļaužu .
Ak, daudz ir vientulīgu ļaužu .
Lenora Rigbī dievnamā nomirst un, kad viņu zemītē liek,
Neraud neviens.
Cientēvs Makkenzī slaucīdams rokas nāk laukā no kapsētas viens,
Nav glābts vēl neviens.
Vientulīgie ļaudis – no kurienes tie nāk?
Vientulīgie ļaudis – kurp viņi dodas tā?

Atdzejojis K. Elsbergs