Kā es iemīlēju Džordžu Klūniju
Confessions of dangerous mind (2002)

Miramax Films Presents
A Film Directed By George Clooney,
Written By Charlie Kaufman.
Based On The Book By Chuck Barris.
Running Time: 113 Minutes.
Rated R (For Language, Sexual Content And Violence).

Filmas sentimentālais hits

Piezīmes:

Scenārists Čārlijs Kaufmans nupat kļuvis par režisoru savai pirmajai filmai Synecdoche, New York (2008).

Fakts, ka Klūnija tēvs bijis TV šovu vadītājs un mazais Džordžs bērnībā skraidījis gar pārbīdāmajām dekorācijām, liek domāt, ka šajā filmā viņš ielicis daudz mīlestības. Manuprāt tas ir ļoti labi jūtams.

Jautājums par to cik patiesa ir Čaka Berisa autobiogrāfija joprojām ir atklāts. Pats Beriss atsakās atbildēt viennozīmīgi. Fakts, ka Klūnijam tas nav svarīgi (tā viņš apgalvo šajā intervijā), manuprāt, ļoti daudz pasaka par vēsturisko jeb "uz patiesiem notikumiem balstīto" kino. Līdzīgi kā jaunajā Frost/Nixon - dramaturģijas dēļ ir vērts upurēt patiesību (pat, ja tā nav faktoloģiskā patiesība, bet patiesība niansēs, piemēram - filmas kulminācijā, kur Niksons atvainojas ASV pilsoņiem, liekas, ka viņš tūlīt raudās, bet īstajās intervijās tā gluži tas neizskatījās). Lai gan (gandrīz) neviens mūsdienu pasaulē kino neuztver kā izglītojošu sfēru, kino tomēr veido mūsu priekšstatus un mūs. Es visu mūžu atcerēšos Sema Rokvela Berisu nevis īsto (par kura pastāvēšanu man līdz šim brīdim nebija ne jausmas). Šausmīgi iedomāties, ko ir nodarījusi filma "Rīgas sargi" vai tūkstošiem citas tai līdzīgas.
Bet no otras puses - dzīve ir garlaicīga, pretīga un nepatīkama. Kurš gan gribētu redzēt filmas par īstenību? Kāpēc tad vispār skatīties filmu? Skaties realitāti.

Pēdējā filmas trešdaļa, kur sākas Berisa paranoja, manuprāt ir skaistākais 20 minūšu materiāls, kas nofilmēts 21.gs.

Boji Džordži: