sidroms ([info]straume) rakstīja,
@ 2007-07-08 18:45:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
viena diena manā mūžā
Vakar piedalījos sev interesantā pasākumā – darbā vēlēšanu komisijā. Acumirklīgas tikšanās - iepazīšanās ar simtiem cilvēku visas dienas garumā. Ļaudis visdažādākie. Vecumā no pāri astoņdesmit līdz maaaaaziem bērniem ratiņos. Sievietes, vīrieši un tikai pēc pases datiem identificējama dzimuma būtnes. Saposušies un nošņurkuši, laipni un īgni, veselības pilni un knapi kustoši, skaidrā (lielais vairums), pillā un pohaini, pa vienam, grupās un ģimenēm dažādu tautību Latvijas pilsoņi. Labi, par bērniem nevaru galvot, tiem pases nav jāuzrāda, varbūt bija arī jaunie īri. Pases – atsevišķs stāsts – tikpat dažādas kā cilvēki. Svaigas, pēc tipogrāfijas smaržojošas un krunkainas, apdzeltējušām melnbaltām fotogrāfijām. Ar vāciņiem (atkal atsevišķs stāsts) un bez. Tīrām, tukšām lapām un dažādām atzīmēm, zīmogiem piepildītām. Tad vēl visi tie papildus papīri un es pat teiktu, lietas, ko cilvēki tur šajā dokumentā-grāmatiņā (Ls nebija nevienā, tiešām tos tur liek tikai auto sēžoties?). Tauta tuvplānā. Varētu paraksturot sīkāk, bet nupat konstatēju, ka esmu atradinājies kaut cik tēlaini rakstīt, standartīgas frāzes vien veidojas. Tādēļ vēl tikai dažus teikumus par sajūtām.

Pa lielam patika visi, goda vārds. Iespējams tāpēc, ka viņiem laikam nav vienalga, jo man ir un pats sev diezko nepatīku. Tas kopumā, niansētākas emocijas raisījās, piemēram, raugot vecākus kopā ar vēl mazajiem vai jaunajiem bērniem un vecos cilvēkus. Izklausīsies patētiski, bet, vērojot pirmos, jūtami pastiprinās pārliecība, ka viss turpinās, nākotne ir. Tad vēl tas savstarpējais mīļums, kas starp daudziem no viņiem jaušams, pat atklāti neizrādīts. Labas sajūtas. Savukārt, vecīšus lūkojot, piezogas skumjas, beigu tuvums liek sevi manīt. Ar dažiem iedomājos – varbūt nākamais svešinieks šo pasi turēs rokās, izrakstot miršanas apliecību. Nu, bija arī jautri brīži, pateicoties atsevišķiem indivīdiem, bet nekas neprātā smieklīgs, tāpēc par to neko.

07.07.07. aiz muguras, priekšā atkal garlaicība – vieni stāstīs, ka referendums izgāzies, otri, ka superīgi izdevies, un dzīve ritēs savu ierasto gaitu.


(Ierakstīt jaunu komentāru)

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?