Viss! ekši cauri, kas ir tas ir. Sākam lielo pirmsizlaiduma skaistumkopšanas maratonu.
Dabīgie LV ražotie zilie skaistumkopšanas māli uz sejas uz pleciem vienu reizi jau šodien, varbūt vēl rīt uzlikšu. Patīkama viela, kas glāsmaini pieskaras ādai un jauki smaržo, un atstāj tīkamu velkoša sausuma sajūtu. Tie izsusinās ādu un vismaz maķenīt samazinās pinnes. Istenībā pārāk stipri un vardarbīgi izsusinās, bet ja grib divās dienās atgūt daudzos gados iekavēto, maigi līdzekļi neder. Ja es būtu vairāk traka nekā gudra, es notīrītu seju ar kādu rūpniecisko tauku šķīdinātāju, acetonu, lakbenzīnu vai ko tamlīdzīgu. Taukiem, strutām un tādiem draņkiem ir jāpazūd! Izsvēpēt, izdedzināt, tiš, bite, tiš!
Ar rokām ir sliktāk. Diez vai es pa divām dienām aizdziedēšu mēnešiem nesadzijušus pušumus. Bieza krēma kārta un pirkstaiņi pa virsu. To ādas daļu, kas ir vesela jau atbarot varēs, vai vismaz atmiecēt mīkstu un gaišu. Bet tie pušumu tūkstoši ap nagiem un coķis uz plaukstas virspuses, tas noteikti būs redzams, jācenšas panākt lai vismaz neasiņo un neapsarkst. Un nagi laikam būs vnk jānovīlē īsi, varbūt mož jālīmē, bet tas pievērsīs atkal uzmanību rokām un tas nolādētais coķis... Damn it! Ja cilvēkam nervi ir tik tālu, ka viņš pats sev rokā ir izplēsis caurumu santīma lielumā, tas nav pozitīvi.
Apģērbs un aksesuāri. Smieklīgi skan! Gribējās iesist smailiju. Ar izbāztu mēli. Melna kleita un melnas kurpes, vēl vajag melnu somiņu. Ak, dievs, es tak galīgi negribēju būt melna, nu bet tās kurpes man jau bija, un kleita... Nu vienkārši iepatikās. Ban piestāv drusku kupluma uz leju, gurni izskatās platāki, proporcionālāki ar pleciem, nu vnk sievišķīgāk, vismaz man tā liekas. Vijoles formu gan man tā kleita nepiedos, vajadzēja kaut ko ar iezīmētu vidukli. Ak dievs, cik smieklīgi. Spriedelēju tā it kā kaut ko saprastu, vai būtu baigā dāmīte, bet godīgi sakot es vnk gribu būt smukā vienreiz par visām reizēm! GRIBU! Bet nav ne jausmas kā to panākt. Un ko lai dara ar grabuļiem? Apkārties kā ziemsvētku eglītei vai palikt lepnā lakonismā? un kā pie velna var kleitai piekombinēt kādu dabīgo ziedu, tas būtu tas ko es vēlos.

Jā, maijpuķītes matos. Dabīgas un smaržīgas. Ne pie šīs stīvās melnās. Pie kaut kā vienkārša gaiša un gaisīga, mezglā savīti mati un matos maijpuķītes, kreimenes. Bet mana kleita ir melna, un mati par īsu lai savītu mezglu...

Un mati un seja, es esmu nožēlojama, man vajag frizieri un vēl cilvēku, kas mani nogrimmētu, un man par to jāmaksā. Cik es esmu nevarīga. He, tas ir, es gribēju teikt phe, cik nožēlojami, es pati sevi savest kārtībā nemāku. Bet es gribu lai ir skaisti. Kaut arī viņa tur nebūs. Bet būs manējie foršie klasesbiedri. Lai viņi vismaz neatcerās mani tikai kā zubrīti un ķēmu svārkos, bet arī kā smuku meiteni. jā, smuku meiteni. Gribu būt meitene.