Comments
bet, cik atceros, lieta bija tāda, ka viņš to lietu (nokļūšanu paradīzē) atviegloja, svarīgākais kļūst grēknožēla pirms nāves un ticība (noticēšana) jēzum, caur kuru varēs tikt glābts, nevis pedantiska 10 baušļu ievērošana visu mūžu kā pirms tam.
iespējams, kko putroju, lai kristieši man met akmeņiem.
iespējams, kko putroju, lai kristieši man met akmeņiem.
|
ja pietiek ar to, ka notic, ka Viņš ir pestījis, tad jau varēja arī nemaz nemirt.. īstai ticībai pietiktu, a tie, kas notic tikai tāpēc, ka pierādījumam ir tas farss ar miršanu un augšāmcelšanos, tie nemaz nav pelnījuši (pēc analoģijas ar rētām un neticīgā Toma pirkstu - ja reiz šis notic tikai tad, kad iebāzis pirkstu rētā, tad viņa ticība nav pietiekami laba)
Kristus nāve ir tādēļ, ka Dievs ievēro pats savus likumus. proti, ja Viņš noteicis, ka grēka alga ir nāve, un nekā citādi to balansu nevar atjaunot. nevar atbrīvot no grēka algas bez nāves.
nē, absolūts taisnīgums, saku to vēlreiz. ja tev nav skaidrs, kādēļ vajadzēja to teātri ar augšāmcelšanos, tad tas bija tiešām vairāk pierādījumam, ka nomirušais ir Dievs, un ka mirušo augšāmcelšanās bija iespējama. citādāk par to neviens nerunātu. Dievs pārzina masu komunikācijas mehānismus.
|
nē, tas tikai pierādīja to, ka Dievs var augšāmcelties, kāpēc lai tas nozīmētu to, ka cilvēki var augšāmcelties? turklāt, man šķiet, ka nemaz nevar
(Reply to this) (Parent)
|
...un kādā lokālā PR aģentūras filiālē sēž gudra, skaista un laimīga kopīreitere, kas to pieraksta
|
esmu mājās un ēdu kūpinātu vistu
(Reply to this) (Parent)
|
tajā brīdī, kad Dievs teica: "mirdami mirsiet..."? viņš iedibijnāja kārtību, kuru pats nevarēja nekādi pārkāpt, tāpēc izdomāja viltību ar Sava Dēla nāvi? nepārliecina...
nevis viltība, Bībelē tieši to saprot, runājot par "mīlestību" :)
teiksim ja repše aizliegtu valdības ēkā pīpēt un pats pa kluso ieslēgtos kabinetā un pīpētu, vai tad tā būtu laba vadība. tāpēc ir tā, ka Dievs ievēro paša iedibināto derību, kur katram grēkam atbilst savs upuris, un to lauž, piedāvājot vēl spēcīgāku upuri un izlīdzinot grēka-upura disbalansu uz visiem laikiem.ai, apnika.
teiksim ja repše aizliegtu valdības ēkā pīpēt un pats pa kluso ieslēgtos kabinetā un pīpētu, vai tad tā būtu laba vadība. tāpēc ir tā, ka Dievs ievēro paša iedibināto derību, kur katram grēkam atbilst savs upuris, un to lauž, piedāvājot vēl spēcīgāku upuri un izlīdzinot grēka-upura disbalansu uz visiem laikiem.ai, apnika.
|
nu, bet iedomājies to Dievu, kurš skatās, kā cilvēki mirst mirdami un domā: "baigi žēl, nu, ko viņi mirst, es taču viņus mīlu, gribētos kaut kā izdarīt, lai nemirtu, bet, paga, es taču pats pirms trīsarpustūkstošiem gadu pateicu, ka visi mirs, nu, kā es tagad tā ņemšu un lauzīšu doto vārdu, nebūs smuki, ko par mani padomās? vajadzētu kaut kā tā izdomāt, lai ir taisnīgi un ar mīlestību, davai, ka es nogalināšu savu dēlu un pateikšu visiem, ka šis ir tik kruta, ka izpērk visus grēkus ar atpakaļejošu datumu, un tad jau redzēs, kā būs - noticēs vai nenoticēs... a tie, kas nenoticēs, tie lai turpina mirt!"
izklausās loģiski?
izklausās loģiski?
jā :) tu aizmirsi tikai par "brīvo gribu" iekļaut. un to, ka viņš noteikti domāja nevis "nogalināšu dēlu", bet "nomiršu pats", jo dēls nav nekāds radinieks, viņš ir pats Dievs citā agregātstāvoklī.
|
kurā vietā evaņģēlijā ir par to agregātstāvokli?!!!!
|
nu tad kā - viņš pats sevi nogalināja vai savu dēlu?
|
vajadzētu vienreiz izšķirties
(Reply to this) (Parent)
vai tu tiešām ceri, ka šādā veidā sāksi ticēt? neviens taču neko nepierādīs. retorika ir un paliek retorika. bet Tur ir jāiet pa citām durvīm.
evaņģēlijs ir jāstudē, un rezultāts ir atkarīgs no tā, vai tu studē ar vēlmi pierādīt to, vai tā ir vai nav taisnība. un tāpat arī iznākums jebkurai sarunai par Dievu. ticība ir iracionāla, nu to taču tu saproti, ko.
(Reply to this) (Parent)
|
un ebreju lopkopju vidē "nomiršu pats" diez vai bija kāds lielais upuris, vot "nogalināšu savu pirmdzimto dēlu" - tas gan ir reāli skarbi, par to ikviens viņu uzreiz sāktu cienīt
(Reply to this) (Parent)
|
paga, ar kur Jēzus tekstā ir runa par grēku nožēlu pirms nāves?
|
14 Bet pēc tam Viņš parādījās tiem vienpadsmit pie galda sēžot un norāja viņu neticību un cietsirdību, ka tie nebija ticējuši tiem, kas pēc Viņa augšāmcelšanās Viņu jau bija redzējuši.
15 Un Viņš tiem sacīja: "Eita pa visu pasauli un pasludiniet evaņģēliju visai radībai.
16 Kas tic un top kristīts, tas tiks izglābts, bet, kas netic, tiks pazudināts..."
viss, nekādas grēku nožēlas, turklāt, Viņš taču jau visus mūsu grēkus izpirka, ko mums tur vēl ko nožēlot?
15 Un Viņš tiem sacīja: "Eita pa visu pasauli un pasludiniet evaņģēliju visai radībai.
16 Kas tic un top kristīts, tas tiks izglābts, bet, kas netic, tiks pazudināts..."
viss, nekādas grēku nožēlas, turklāt, Viņš taču jau visus mūsu grēkus izpirka, ko mums tur vēl ko nožēlot?
|
un ar ticību šeit tiek domāta pavisam situatīva ticība - viņš nomira un augšāmcēlās un bija daži, kas šim trikam noticēja un bija tādi, kas neticēja (nu, tipa, nevar būt!), tad lūk, tie, kas noticēja, dab'[uja blatu, bet tie, kam veselais saprāts vai dzīves pieredze nomāca ticību, tie lai nemaz necer!
(Reply to this) (Parent)
Marka khm khmm, kaut kā "es neesmu nācis atpestīt taisnos, bet grēciniekus", "veseliem ārsta nevajag, bet slimiem"; proti, cilvēkam, kas uzskata, ka viņam grēku nav, tāds Jēzus nemaz nav vajadzīgs, vienīgais ceļš kā pieņemt viņa upuri, t.i. "ticēt", ir atzīt savu grēcīgumu un to, ka Kristus upuris viņam ir vajadzīgs. es neredzu neviena cita godīga iemesla, kādēļ būtu Jēzum "jātic", patiesa ticība var nākt tikai caur grēku atzīšanu.
|
kāpēc "ticēt" nozīmē atzīt savu grēcīgumu? tāpēc, ka citādi ticībai nebūtu loģiskā pamatojuma?
un tas, ko Viņš saka par grēciniekiem, nekādi nenozīmē "tos, kuri sevi uzskata par grēciniekiem"
ja Viņš ir nācis pestīt slimos, nevis veselos, tas nenozīmē - tos, kuri iedomājas, ka ir slimi, bet gan tos, kas pa īstam slimi
un tas, ko Viņš saka par grēciniekiem, nekādi nenozīmē "tos, kuri sevi uzskata par grēciniekiem"
ja Viņš ir nācis pestīt slimos, nevis veselos, tas nenozīmē - tos, kuri iedomājas, ka ir slimi, bet gan tos, kas pa īstam slimi
nē, es to saprotu precīzi tā kā teicu. jo taisno kā tādu pēc definīcijas nevar būt vispār, un Viņš šo teikdams to ļoti labi zina, kā pierāda piemēram līdzība par bagāto jaunekli un vēl daudz citu vietu tajā pašā evaņģelijā.
(Reply to this) (Parent)
kāds gan iemesls ticēt Dievam, ja tu netici, ka viņš kaut ko ļoti būtisku tev var dot, ka šī ticība kaut ko būtiski var izmainīt?
ak jā, protams, "gaišums" un "pozitīvisms" un "labās morālās vērtības", kaut kādi ezotēriski sūdi, kultūrslānis, kas drīzāk gaisu jauc, kam nav nekāda sakara ar evaņģēliju.
ak jā, protams, "gaišums" un "pozitīvisms" un "labās morālās vērtības", kaut kādi ezotēriski sūdi, kultūrslānis, kas drīzāk gaisu jauc, kam nav nekāda sakara ar evaņģēliju.
|
ticība tur lietota vienā nozīmē - vai tu, pati nebūdama aculieciniece, tici tiem, kuri ir satikuši Viņu pēc nāves un stāsta, ka Viņš atkal ir dzīvs?
bet tur jau ir tas triks.
ja mēs skaidri zinātu, ka ir un viss, tad mums nevajadzētu vispār vairs neko.
pameģini iedomāties pasauli, kurā visi tic Jēzum vai Budam vai vēl kam.
visi kā viens.
taču visi aizietu nošauties uzreiz.
ja mēs skaidri zinātu, ka ir un viss, tad mums nevajadzētu vispār vairs neko.
pameģini iedomāties pasauli, kurā visi tic Jēzum vai Budam vai vēl kam.
visi kā viens.
taču visi aizietu nošauties uzreiz.
|
vecais triks ar pareizo un nepareizo ticību!!
bet to ticību vajag tikai tad, kad ir sūdīgi
pie tam bez mazākās nojēgas, kam ticēt
da vienalga kam, kaut kam labam, tas, tipa, ieskaitās, a kur ieskaitās - arī ne mazākās nojēgas
un, kad paliek labi, tad neticēt nekam
pie tam bez mazākās nojēgas, kam ticēt
da vienalga kam, kaut kam labam, tas, tipa, ieskaitās, a kur ieskaitās - arī ne mazākās nojēgas
un, kad paliek labi, tad neticēt nekam
(Reply to this) (Parent)
|
jā, un šī tik pierastā forma "ticēt Dievam" arī evaņgēlijā netiek lietota
(Reply to this) (Parent)