Comments
|
paga, ar kur Jēzus tekstā ir runa par grēku nožēlu pirms nāves?
|
14 Bet pēc tam Viņš parādījās tiem vienpadsmit pie galda sēžot un norāja viņu neticību un cietsirdību, ka tie nebija ticējuši tiem, kas pēc Viņa augšāmcelšanās Viņu jau bija redzējuši.
15 Un Viņš tiem sacīja: "Eita pa visu pasauli un pasludiniet evaņģēliju visai radībai.
16 Kas tic un top kristīts, tas tiks izglābts, bet, kas netic, tiks pazudināts..."
viss, nekādas grēku nožēlas, turklāt, Viņš taču jau visus mūsu grēkus izpirka, ko mums tur vēl ko nožēlot?
15 Un Viņš tiem sacīja: "Eita pa visu pasauli un pasludiniet evaņģēliju visai radībai.
16 Kas tic un top kristīts, tas tiks izglābts, bet, kas netic, tiks pazudināts..."
viss, nekādas grēku nožēlas, turklāt, Viņš taču jau visus mūsu grēkus izpirka, ko mums tur vēl ko nožēlot?
|
un ar ticību šeit tiek domāta pavisam situatīva ticība - viņš nomira un augšāmcēlās un bija daži, kas šim trikam noticēja un bija tādi, kas neticēja (nu, tipa, nevar būt!), tad lūk, tie, kas noticēja, dab'[uja blatu, bet tie, kam veselais saprāts vai dzīves pieredze nomāca ticību, tie lai nemaz necer!
(Reply to this) (Parent)
Marka khm khmm, kaut kā "es neesmu nācis atpestīt taisnos, bet grēciniekus", "veseliem ārsta nevajag, bet slimiem"; proti, cilvēkam, kas uzskata, ka viņam grēku nav, tāds Jēzus nemaz nav vajadzīgs, vienīgais ceļš kā pieņemt viņa upuri, t.i. "ticēt", ir atzīt savu grēcīgumu un to, ka Kristus upuris viņam ir vajadzīgs. es neredzu neviena cita godīga iemesla, kādēļ būtu Jēzum "jātic", patiesa ticība var nākt tikai caur grēku atzīšanu.
|
kāpēc "ticēt" nozīmē atzīt savu grēcīgumu? tāpēc, ka citādi ticībai nebūtu loģiskā pamatojuma?
un tas, ko Viņš saka par grēciniekiem, nekādi nenozīmē "tos, kuri sevi uzskata par grēciniekiem"
ja Viņš ir nācis pestīt slimos, nevis veselos, tas nenozīmē - tos, kuri iedomājas, ka ir slimi, bet gan tos, kas pa īstam slimi
un tas, ko Viņš saka par grēciniekiem, nekādi nenozīmē "tos, kuri sevi uzskata par grēciniekiem"
ja Viņš ir nācis pestīt slimos, nevis veselos, tas nenozīmē - tos, kuri iedomājas, ka ir slimi, bet gan tos, kas pa īstam slimi
nē, es to saprotu precīzi tā kā teicu. jo taisno kā tādu pēc definīcijas nevar būt vispār, un Viņš šo teikdams to ļoti labi zina, kā pierāda piemēram līdzība par bagāto jaunekli un vēl daudz citu vietu tajā pašā evaņģelijā.
(Reply to this) (Parent)
kāds gan iemesls ticēt Dievam, ja tu netici, ka viņš kaut ko ļoti būtisku tev var dot, ka šī ticība kaut ko būtiski var izmainīt?
ak jā, protams, "gaišums" un "pozitīvisms" un "labās morālās vērtības", kaut kādi ezotēriski sūdi, kultūrslānis, kas drīzāk gaisu jauc, kam nav nekāda sakara ar evaņģēliju.
ak jā, protams, "gaišums" un "pozitīvisms" un "labās morālās vērtības", kaut kādi ezotēriski sūdi, kultūrslānis, kas drīzāk gaisu jauc, kam nav nekāda sakara ar evaņģēliju.
|
ticība tur lietota vienā nozīmē - vai tu, pati nebūdama aculieciniece, tici tiem, kuri ir satikuši Viņu pēc nāves un stāsta, ka Viņš atkal ir dzīvs?
bet tur jau ir tas triks.
ja mēs skaidri zinātu, ka ir un viss, tad mums nevajadzētu vispār vairs neko.
pameģini iedomāties pasauli, kurā visi tic Jēzum vai Budam vai vēl kam.
visi kā viens.
taču visi aizietu nošauties uzreiz.
ja mēs skaidri zinātu, ka ir un viss, tad mums nevajadzētu vispār vairs neko.
pameģini iedomāties pasauli, kurā visi tic Jēzum vai Budam vai vēl kam.
visi kā viens.
taču visi aizietu nošauties uzreiz.
|
vecais triks ar pareizo un nepareizo ticību!!
bet to ticību vajag tikai tad, kad ir sūdīgi
pie tam bez mazākās nojēgas, kam ticēt
da vienalga kam, kaut kam labam, tas, tipa, ieskaitās, a kur ieskaitās - arī ne mazākās nojēgas
un, kad paliek labi, tad neticēt nekam
pie tam bez mazākās nojēgas, kam ticēt
da vienalga kam, kaut kam labam, tas, tipa, ieskaitās, a kur ieskaitās - arī ne mazākās nojēgas
un, kad paliek labi, tad neticēt nekam
(Reply to this) (Parent)
|
jā, un šī tik pierastā forma "ticēt Dievam" arī evaņgēlijā netiek lietota
(Reply to this) (Parent)