Pirmā Diena Skeletonā
Bija reiz ilūzijas, ka Lielajos, esot tuvu noslēpumainajam kodolam, var kaut ko ietekmēt, pienesot savu mazo, bet svarīgo ķieģeli/ zinātāja viedokli un tad Notiks Notikumi, virzīsies procesi un ziloņkoka torņu retinātais gaiss dziedēs mazliet saskrāpētās plaušas. Dot tas deva daudz: lēmumu, interešu, dombīdīšanas anatomijā zināšanas paaugstināja noteikti. Bet visvairāk atstāja mulsumu par māla kājām, kuras milzim, par piebūvētā aparāta liekumu (no vārda "lieks") un to, ka lēmumus mēdz iepūst no āra un tie ir _vajadzīgie_lēmumi_, nevis iekšējā pārliecība, vērtības, orientācijas, mērķi, utt. Savu lomu gan spēlē politizācijas deķītis un iluzors apsolījums, ka viss ir ietekmējams un virzāms "kā vajag", tas gan mazliet mazākās un citādākās struktūrās izpaliek un paldies D. par to.
Zāle līdzīgi zaļa ir gan lielajās platībās, gan mazdārziņos un puķpodos.
(Lasīt komentārus)
Nopūsties: