plavaļi, znajem
Reiz, sensenos laikos, adekvātā situācijā (tb pēc ilgu stundu veltas vāvuļošanas un lenkšanas, paliekot vienam ar pudeli) jautāju savam vecākajam un līdz ar to gudrākajam korišam: "Paklau, Valt, nu kā tas nākas, ka es te pūlos, ņemos, izdabāju tiem meitiešiem, ij nekā, aber tev nekad nav jāpiepūlas, lai ar foršu zaķi nokniebtos?"
Korišs uz mani līdzjūtīgi paraudzījās ij atbildēja: "Aber tu padomā, patin filmu atpakaļ, ko es daru un ko tu?"
- Nuss... tikko esam nonākuši dislokācijas vietā, nolūkoju sev un mazajam draudziņam tīkamāko jaunuvi ij atlikušo laiku veltu, lai viņai suģestētu vēlmi ar mums abiem pabambalēties.
- Bet ko es daru?
- Tu? Neko nedari! Kā visi tai pirtī sanākuši ij ar skatieniem un vārdiem nodarbojas ar sadali, tu štopsē iekšā rasolu un uzdzer virsū bŗūno. Aber kad rasols aprīts, paņem aiz rokas foršāko zaķi ij dodaties pabambalēties!
- Nu redz, - Valts tēvišķi secināja, - principā tu pats redzi taktiku un tās rezultātus, tikai kopsakarības netver. Aber scenārijs ta vienkāršs: 1) Jaunuves līdz rītam nekur nepazudīs, aber rasols gan pagaisīs; 2) neviena sieviete napiecietīs, ka rasolam tiek dota priekšroka, aber siekalzaķim, kas šai skrien pakaļ, īpašu uzmanību nepievērsīs, jo arī lieliski apzinās, ka nekur tas tirliņš līdz rītam nepazudīs; tb tu ar savu centību tiec atstāts rezervei, kamēr pati lūko neizpratnē uz to, kurš savu uzmanību velta nevis viņas dekoltē (pieradusi, ka standarta bikšaini tas hipnotizē), bet gan štopsē rasolu. Ij tad viņa pārņem iniciatīvu. Ij nošauti 2 zaķi: esi labi paēdis ij jaunuve tevi aiz... ēēēē.... rociņas aizvelk pabambalēties. Tā ir "rasola bļodas metode".

Fabulas jēga? Da neveiksmīgu medību dēļ nevajag vainot ļauno medījumu, bet gan to, ka mednieks vairāk par šašliku domājis, nekā par medījuma paradumiem un funktieri. :)