Es pat saprotu kas man ir. Man trūkst sasodītā dopamīna. Vopšim Man ir "Splīns"...agrāk, vecos laikos starp kultūras ļaudīm un hudožņikiem tā dēvēja stāvokli ko sauc par depresiju vai tikai nomāktību. Ne nu ko var gribēt, nav jau vēl viss tik ļoti sakārtojies, ka varētu aiz prieka lēkāt. Nu lietas jau notiek un mainās. Augsne attīstībai tak ir. Un es šito sasodīto dopamīna trūkunu kaut kā izjūtu pēdējo nedēļu. Var jau būt ka tas tāpēc, ka zāli pīpēju pēdējo reiz nedēļu atpakaļ. Bet negribās to sasaistīt ar garastāvokļa maiņām. Bet tas ka Man trūkst kaut kādi laimes hormoni tīri ķīmiski tas ir skaidrs. Jo kaut šodien. Vakarpusē sajutu miegainību. Atslēdzos uz pāris stundām. Pamodos sātaisīju saldu kafiju un paņēmu trauku ar salduniem, sāku skatīties multenes un tāds izgulējies štopēju iekšā bulkas un jutos ļoti konfortabli... pofig ko... es drīkstu visu. Tikai ne alkoholu. Nu jā nav veselīgas tādas garastāvokļmaiņas. Vismaz man.