Mežā
Otrā nedēļa kopš strādāju mežā. Izturība aug. Nomočīt sezonu un varbūt arī ziemu kas to lai zin. Patreiz tīrs fiziskaia un svaigs gaiss riktīgs antidepresants. Nav jau arī īsti baigi baisa depresija. Piemērotākais mAna paura sakārtošanai. Pluss papildus man neviens neliedz izbrīvēt laiku jumtu haltūrēm. Vajag beigt dirsties un sākt dzīvot. Izrādās jūtos labi mežā. Bet visu dzīvi apmaldos 4 priedēs. No kurām netieku laukā. Šodien egles stādījām. Stirnas redzējām. Vienīgais labā roka uzkačājusies vairāk kā kreisā :D un rīt kā pēc darba cēliena gribas rīt. Ēdiens garšo desmitreiz vairāk. Vispār... nu vispār vēl tik atliek izaudzināt to iekšējo pusaudzi sevī. Endofrīni... tie visi ir endofrīni manī. Un pašam neliela sajūta ka sāku iegýt tādu ka meža aromātu nuu nedaudz pēc sveķiem,nedaudz pēc priedēm.