Šodien tāds enerģisks biju. Uzradies spars kaut ko darīt. Ir spēks un motivācija spert sev pa dirsu un rīkoties. Tā ir patīkama sajūta ka ir tā enerģija. Kabatas gan tukšas un gaidāmie ienākumi ir vieni parīt un citi piektdien. Šodien no rīta bija tik sūdaini ka leduskapis pilns bet ta cigaretes nava. Makā 1.15 €. Panika. Brokastis, divas kafijas... un sajūta tāda ka benčikus gribas grauzt bez maz.. nekritu izmisumā ... atcerējos ka vietējā tirgā pa štukai kontrobandas "prince" pardod... 20 minūšu gājiens un mans nikotīna bads tika apturēts... atrikšoju mājās un veicu visādus mājas soļus... sataisīju garšīgas ņammas... piēdos... izrevidēju skapjus un atvilknes. Bišķi pastrādāju pie savām domām rakstot dienasgrāmatu. Nokačāju telefonā bezjēdzīgas aplikācijas. Izberzu grīdas. Vakarā aizgāju uz sapulci. Un tik vērtīgi.....tik fukin vērtīgi... čalim 2 gadu skaidrības jubileja, stāstīja dzīves stāstu... kad džeks sāka stāstīt par nebeidzamajām klīšanām pa bāriem... utt ...par bohēmām... un eenas pusi šitam. Pieminēja teatra bāru,uzreiz kaut kā ar sevi asocēju, bļin visu ko viņš stāstīja izjutu līdz kaulam, klausoties izdzīvoju kopā ar viņu visus mēslus.
Optimisms jā optimisms ka es pamostos skaidrā. Optimisms ka tūlīt,tūlīt matereālais stāvoklis atkal sakārtosies. Privātajam sektoram... nu kā lai to saka... nu es ticu ka privātais sektors sakārtosies pats no sevis... protams ka TO CILVĒKU. Nu to pēdējo. Nēsmu aizmirsis. Nevajag jau aizmirst. Kā jau teicu ka no šī cilvēka un attiecībām ar viņu man bija smags spēriens pa dirsu ka attiecības NEKAD NEVAJAG UN PAT NEDRĪKST SAREŽĢĪT. Es nekad šo kļūdu vairs nepieļaušu. Visam jānorit viegli.