Pēc ilgiem ilgiem laikiem
Pēc ilgiem, ilgiem laikiem un cibas pamešanas. Izlēmu atgriesties. Šoreiz bišķiņ anonīmāk. Nu jā. Tomēr nav labākas vietas kur izčīkstēties. Ieslīgt sevis pažēlošanā. Šad tad Tā gribās. Nu līdz aknām gribās. Patiesībā optimists esmu bez gala. Liekas jau ka viss tā pat būs čotka. Viss nokārtosies. Un gan jau no savas atkarību izraisītās stagnācijas tikšu laukā. Bet bļā kā sakārtojas praktiskais nobrūk emocionālais. Seko kritiens un ir sapists sakārtotais praktiskais. Bļe un gadiem šitā. gadiem. Straujiem lēcieniem no bedres ārā un ta kaut kas notiek un atkal iekšā. Septembrī nedaudz mana dzīvē ienāca neplānots prieciņš dvēseles radinieka formā. Sieviete kura neļečīja, pieņēma tādu kāds esmu. Likām viens otram smieties. Lika pārdomāt savu dzīvi. Pabojāt šo to ar pa pāli paspēju pabojāt ar nesmuku izrunāšanos. Bet ir nojausma ka viss ir manās rokās. Tik es neko nedaru. Apātisks zē bē. Slinkums tāds truls.